Pētījums: sagaidot 2011.gadu, iedzīvotāji jūtas optimistiskāk nekā pirms gada

2010. gada 16. decembris 18:45

1011

Pētījums: sagaidot 2011.gadu, iedzīvotāji jūtas optimistiskāk nekā pirms gada

Jaunākajā «DnB Nord Latvijas barometra» pētījumā noskaidrots, ka pēc īslaicīga ar valsts ekonomisko situāciju un tās attīstību saistīto indikatoru kāpuma oktobrī tie atkal kritušies novembrī. Lielāko kritumu piedzīvojuši valdības darba un ekonomiskās situācijas turpmākās attīstības prognožu vērtējumi. Savukārt pētījuma otrajā daļā, kurā iedzīvotāji lūgti izvērtēt aizejošo 2010.gadu un izteikt savas prognozes par norisēm 2011.gadā, atklājies, ka, salīdzinot ar situāciju pirms gada, cilvēki nākotnē raugās cerīgāk.

Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka iedzīvotāji biežāk nekā novembrī atzinuši, ka valsts neattīstās gluži pareizā virzienā (oktobrī 60%, bet novembrī – 65% respondentu), par trim procentu punktiem pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri kritiski vērtē valdības darbu (attiecīgi 72% oktobrī un 75% novembrī), informē «DnB Nord Bankas» sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.Vidēji par 3-4 procentu punktiem pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri pašreizējo ekonomisko stāvokli novērtējuši kā ļoti sliktu un norādījuši arī, ka tas turpina pasliktināties. Līdzīgas tendences vērojamas arī atbildēs uz jautājumiem par respondentu ģimenes materiālo stāvokli – 35% aptaujāto norādījuši, ka tas ir drīzāk slikts (oktobrī 31%), bet tikai 6% savas ģimenes materiālo stāvokli vērtējuši kā labu (oktobrī 8%).Arī, novērtējot iespējamās ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas turpmākā gada laikā, novembrī biežāk nekā oktobrī iedzīvotāji atzīmējuši, ka tas pasliktināsies (attiecīgi 24% un 19%), savukārt mazāk – ka viņu materiālā situācija pēc gada būs uzlabojusies (14% un 19%).Pētījuma nemainīgie indikatori liecina, ka joprojām aptuveni četras piektdaļas iedzīvotāju iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtē kā kopumā sliktas.«Respondentu noskaņojuma un līdz ar to arī ekonomikas novērtējuma pacēlums oktobrī bija saistīts ar vēlēšanām un cerību, ka jaunievēlētā valdība - līdzīgi kā Jaunais gads - atnesīs jaunu dzīvi un viss mainīsies uz pozitīvo pusi. Pozitīvākam novērtējumam oktobrī, šķiet, bija maz sakara ar reālo ekonomiku, drīzāk ar cilvēku gaidām un cerībām. Novembrī iedzīvotāju noskaņojums kļuvis pesimistiskāks, jo līdz ar valsts budžeta veidošanu, kas draud ar jauniem nodokļiem un dažāda veida samazinājumiem sociālajās izmaksās, iedzīvotāju noskaņojums kļūst reālāks un attiecīgi pasliktinās valdības darba vērtējums. Arvien jaunas cilvēku grupas saredz problēmas sabalansēt savus privātos ieņēmumus un izdevumus, kas atspoguļojas novērtējumā par ģimenes stāvokļa attīstības prognozēm,» secina Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētniece Zane Cunska, vērtējot «DnB Nord Latvijas barometra» jaunākā pētījuma rezultātus.«2011.gada budžeta apspriešana, kas neapšaubāmi izraisījusi kritiskos vērtējumus šajā pētījumā, turpinās arī šomēnes. Tāpēc neceru, ka decembrī noskaņojums būs būtiski uzlabojies. Nākamā gada sākumā konsolidācijas pasākumi no droši zināmiem jau kļūs par ikdienā sajūtamiem — janvārī PVN likmju maiņa cels cenas, bet februārī daļai darbinieku saruks «uz rokas» saņemtā alga. Visdrīzāk tikai nākamā gada pavasarī atsāksies «DnB Nord Latvijas barometra» rādītāju uzlabošanās, kas bija vērojama iepriekšējos aizejošā gada mēnešos. Pašas fundamentālākās tendences ekonomikā, kas ir ražošanas un eksporta attīstība, joprojām ir pozitīvas, un tās turpinās gatavot augsni pavasarīgākām sajūtām cilvēku galvās,» prognozē «DnB Nord Bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, apsverot iespējamās iedzīvotāju viedokļa izmaiņas turpmākajos pētījumos.Ņemot vērā, ka tuvojas gada beigas, kad daudzi izvērtē aizejošā gada notikumus un apsver savas iespējas un plānus nākamajam gadam, «DnB Nord Latvijas barometra» otrajā daļā respondenti tika lūgti novērtēt viņu materiālās situācijas un darba attiecību izmaiņas 2010.gadā un iespējamās pārmaiņas 2011.gadā, kā arī izteikt viedokli par notiekošajiem politiskajiem procesiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, kas skar iedzīvotāju labklājību. Neraugoties uz pētījuma pirmajā daļā izteiktajiem kritiskajiem vērtējumiem par savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņām, tā otrajā daļā puse jeb 50% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis 2010. gada laikā nav būtiski mainījies, bet 5% norāda, ka tas pat uzlabojies. Tiesa gan, 43% aptaujāto norādījuši, ka viņu materiālā situācija pēdējā gada laikā kļuvusi sliktāka.Nedaudz mazāk nekā puse respondentu – 42% domā, ka arī nākamajā gadā viņiem būs aptuveni tikpat naudas, cik šogad, bet 9% sagaida, ka naudas kļūs vairāk. Nepilna ceturtā daļa aptaujāto (24%) gan norāda, ka, viņuprāt, 2011.gadā naudas kļūs vēl mazāk, tomēr šis rādītājs ir būtiski uzlabojies, salīdzinot ar atbildēm uz 2009. un 2008.gada beigās uzdotu identisku jautājumu – toreiz attiecīgi 58% un 41% «DnB Nord Latvijas barometra» respondentu atbildēja, ka viņiem naudas kļūs arvien mazāk. Jāatzīst gan, ka šogad savukārt pieaudzis to atbilžu īpatsvars, kuriem grūti prognozēt iespējamās materiālā stāvokļa izmaiņas (25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 10% un 12%).Vairāk vai mazāk nemainīgu situāciju iedzīvotāji paredz arī attiecībā uz ekonomisko krīzi – 44% teikuši, ka situācija 2011.gadā būtiski nemainīsies, 20% gaida uzlabojumus, bet ne tik lielus, lai varētu apgalvot, ka krīze ir beigusies, savukārt tikai 4% domā, ka tā patiešām būs noslēgusies un ekonomiskā situācija strauji uzlabosies. Vēl tālāku pasliktinājumu sagaida 24% respondentu.Izvērtējot savu situāciju darba tirgū, aptuveni divām trešdaļām iedzīvotāju situācija pēdējā gada laikā nav mainījusies – tostarp 30% strādā to pašu darbu un saņem tādu pašu algu kā gada sākumā, 9% joprojām ir bez darba, 1% nodarbojas ar uzņēmējdarbību, taču to darījuši arī gada sākumā, nevis pēdējā gada laikā iekļāvušies uzņēmējdarbības vidē. Savukārt kopumā 22% aptaujāto norādījuši, ka 2010.gada laikā zaudējuši darbu vai arī viņu darba alga ir samazināta. Tai pašā laikā 5% ir ieguvuši jaunu darbu vai saņēmuši algas pielikumu, bet tikpat – gada laikā paspējuši gan zaudēt iepriekšējo darbu, gan atrast jaunu. Būtiski, ka gada laikā ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri darba tirgus iespējamās svārstības vērtē ļoti kritiski, - ja pagājušā gada beigās 40% aptaujāto uzskatīja, ka tuvākā pusgada laikā viņiem ir lielas izredzes zaudēt darbu, šī gada beigās tā domā tikai 25%. Turklāt no 14% līdz 22% šai periodā palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka tāda iespēja vispār nepastāv vai arī ir niecīga. Atskatoties uz gada nogalē notikušajām 10.Saeimas vēlēšanām, novembrī – aptuveni mēnesi pēc vēlēšanām – vairāk nekā trešdaļa respondentu (34%) norādījuši, ka ir pilnībā neapmierināti ar vēlēšanu iznākumu, bet 40% ir tikai daļēji ar to apmierināti – viņuprāt, Saeimas sastāvam vajadzēja būt nedaudz citādākam vai arī valdību vajadzēja veidot no citiem politiskajiem spēkiem un personālijām. Pilnībā apmierināti ar rudenī notikušo vēlēšanu rezultātiem ir tikai 7% «DnB Nord Latvijas barometra» respondentu.Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, lūgts komentēt pētījuma rezultātus, komentē, ka ««DnB Nord Latvijas barometra» galvenie rezultāti saistāmi ar vairākiem faktoriem, tai skaitā ar pēcvēlēšanu periodu, ko raksturo objektīvs un acīmredzams sabiedrības nogurums no vēlēšanu kampaņām. Zīmīgi, ka Latvijas sabiedrībā ne pēc vienām vēlēšanām, izņemot 1990. gadu, nav bijis tā, ka vairākums vēlētāju būtu apmierināti ar to rezultātiem. Zināms iespaids uz sabiedrības noskaņojumu noteikti ir arī valdības tapšanas nebūt ne vieglajam procesam un pirmajam darbam, kas šai valdībai jāveic, – 2011. gada budžeta izstrādei.»Domājot par nākotnes politiskajām un ekonomiskajām perspektīvām, 16% respondentu tic, ka pašreizējā valdība Valda Dombrovska vadībā strādās turpmākos četrus gadus, bet attiecīgi 19% un 21% aptaujāto tai paredz 6-12 mēnešus vai 1-2 gadus ilgu mūžu. Rēķinoties ar to, ka šai valdībai jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, iedzīvotāji nedomā, ka tie varētu izraisīt līdzīga rakstura masu nemierus un streikus kā Grieķijā, Francijā vai citviet (tādu iespēju pieļauj vien 12%). Neliela apjoma iespējamās protesta akcijas prognozē 26%, bet 22% domā, ka cilvēki varētu izmantot savas tiesības vērsties Satversmes tiesā, vākt parakstus referendumu rīkošanai utt. Visbiežāk gan respondenti atzīmējuši, ka, viņuprāt, cilvēki izteiks savu neapmierinātību, bet nekāda tālāka rīcība nesekos, – tā domā 37% aptaujāto. Tiesa gan, 13% pieļauj pat ārkārtas Saeimas vēlēšanu iespējamību.Visbeidzot, vaicāti, kas, pēc respondentu domām, 2011.gadā varētu Latvijā ieviest kārtību, 33% norādījuši, ka to varētu paveikt godīgi politiķi. Līdzās abstraktiem spēkiem samērā daudz iedzīvotāju minējuši arī konkrētas personālijas – viņu vidū lielāko atbalstu izpelnījušies Ventspils mērs Aivars Lembergs (24%) un Valsts kontroliere Inguna Sudraba (19%). Tai pašā laikā iespēju, ka paši iedzīvotāji varētu būt tas spēks, kas ievieš valstī kārtību, minējuši vien 18% respondentu, bet «stingrās rokas» alternatīvu norādījuši 16%. Nedaudz mazāk – 12% - atbildējuši, ka Latvijā kārtību ieviest nav iespējams nekādiem spēkiem.«Neskatoties uz visai skeptisko «DnB Nord Latvijas barometra» respondentu attieksmi pret politiķiem un partijām, Latvijas iedzīvotāji joprojām paļaujas uz šiem pašiem politiķiem, cerot, ka tie «ieviesīs kārtību» Latvijā. Šķietamo paradoksu izskaidro tas, ka tikai neliela daļa paļaujas paši uz sevi, demokrātijas pieaugumu vai sabiedriskajām organizācijām. Cerība uz politiķiem aizvieto ticību saviem – pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības – spēkiem,» komentē politologs un politikas centra «EuroCivitas» direktors Viktors Makarovs.«DnB Nord Latvijas barometrs», kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

ZZ.lv ARHĪVS

Pētījums: sagaidot 2011.gadu, iedzīvotāji jūtas optimistiskāk nekā pirms gada

Kategorijas