ZZ.lv ARHĪVS

Otrdienas «Zemgales Ziņās»: Spēcīgas liepas pārvērš «telefonu stabos»

> www.zz.lv

2010. gada 20. decembris 19:12

3300
Otrdienas «Zemgales Ziņās»: Spēcīgas liepas pārvērš «telefonu stabos»

Baisas ainavas un neattīstītas sabiedrības paraugs – tā profesionāli kokkopji jeb arboristi nosaukuši barbarisko apiešanos ar gandrīz 50 kokiem Elejā. Apcirpt papeļu vainagus Elejā ir ierasta prakse, jo tādējādi iedzīvotājus var pasargāt no alergēnajiem ziedputekšņiem, taču šoreiz vietējais apsaimniekošanas uzņēmums ar zāģi atvēzējās tik plaši, ka «pieķēris» klāt un bez zariem atstājis 24 spēcīgas liepiņas.

Turklāt nežēlīgais darbs īstenots Parka ielā, lai gan šiem kokiem vairs nekad nebūs tādi vainagi kā parku ainavā augošajiem. Pret «telefonu stabu» metodi jau vairākus gadus asi iebilst gan Dendrologu, gan Ainavu arhitektu un Kokkopju – arboristu biedrības, kā arī ar nozari saistītie speciālisti, arī Jelgavā tā sen jau vairs nedara. Ko par to saka Elejas pārvaldnieks, lasiet «Zemgales Ziņās». Fotogalerijā redzami gan Parka ielas koki Elejā, gan pirms dažiem gadiem un vairākiem desmitiem gadu ačgārni «veidoti» koki Lietuvas šosejas malās.Jelgavnieki cer izvērst biznesu KrievijāStarp 120 biznesa pārstāvjiem, kas kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru devušies vizītē uz Maskavu un Sanktpēterburgu, ir uzņēmumu «Flora», Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca un SIA «Baltijas helikopters» vadītājs Māris Bušs, Pēteris Bila un Aldis Pauga. «Ziņas» raksta, kāpēc uzņēmējiem svarīgi būt Maskavā.«Jelgavai azotē» - par mākslinieku veikumu 40 gados«Grāmatā iekļauti gan grafiķi, gan plakātisti, bet rotu autori un keramiķi pārstāvēti ar darbu fotogrāfijām. Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis iesniedzis paša uzņemtus foto no teātra izrādēm. Māris Grīnbergs pārstāvēts gan kā fotogrāfs, gan vides objekta autors. Sandrai Strēlei ir gleznojumi uz ādas, citiem uz zīda,» Ilona Drīliņa sniedz ieskatu jaunajā grāmatā «Jelgavai azotē», kas stāsta par Jelgavas mākslnieku veikumu 40 gados.Mīlestības aleja gaida atjaunotājusZarā kādu gadu plandījusies līgavaiņa bante, sarkans apsējs ap plaisājušajā marmora piemineklī attēlotās čūskas galvu un gandrīz deviņdesmit bērzu, kas majestātiski aug divās rindās – tāda šodien izskatās Mīlestības aleja (attēli pievienotās fotogalerijas beigās). Kā stāsta Dobeles šosejas tuvējo māju iedzīvotāji, piektdienās un sestdienās tur nereti apstājoties kāzinieki – gan latvieši, gan krievi. Tas gan nenotiek ziemā. «Kā četrus soļus no Švandera kapa vietas varēja nolikt ugunsdzēsēju hidrantu?» nobažījusies par nevērību pret Mīlestības aleju, trauksmi ceļ tuvējā Pūra ceļa iedzīvotāja pensionāre Silvija Šinke. Pirms pāris nedēļām viņa fotografēja traktora pēdas, kas iet pāri Švandera atdusas vietai, kas gan zem sniega ir tikko pamanāma. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns, kas tobrīd gadījies sirmajai kundzei ceļā, taisnojies, ka viņš nav zinājis par šo kapu. «Ziņām» viņš sacīja, ka pavasarī šo vietu iezīmēs ar puķu dobēm.Vecie jelgavnieki atceras, ka līdz piecdesmito gadu sākumam virs Švandera kapa stāvēja vairākus metrus augsts obelisks, kas bija darināts no Somijas granīta un iezīmēja Mīlestības alejas austrumu galu. Plašāk par šo leģendāro un piemirsto Jelgavas vietu lasiet otrdienas «Zemgales Ziņās».Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 12.decembra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .