ZZ.lv ARHĪVS

Pētījums: komunālie un citi maksājumi par mājokli veido vienu trešdaļu no mājsaimniecību budžeta izdevumiem

> BNS

2010. gada 22. decembris 18:51

1987
Pētījums: komunālie un citi maksājumi par mājokli veido vienu trešdaļu no mājsaimniecību budžeta izdevumiem

Komunālie un citi maksājumi par mājokli kopumā veido vienu trešdaļu no visiem mājsaimniecību izdevumiem, secināts pētījumu kompānijas GFK veiktajā aptaujā.

Latvijas energokompānijas "Latvenergo" izdevumam "Energoforums" "Latvenergo" Mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde norāda - pētījums parādīja, ka lielāko maksājumu daļu mājsaimniecību budžetā veido tieši komunālie un citi maksājumi par mājokli, kas kopumā ir viena trešdaļa no visiem izdevumiem.Nedaudz mazāk - zem 30% - no visiem ieņēmumiem tiek tērēti pārtikas iegādei. Vēl 8% izdevumus veido izdevumi par transporta pakalpojumiem, 6% - par veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem, 5% - par nepārtikas, saimniecības precēm, bet atlikušos 12% veido pārējie izdevumi.Padziļināti analizējot komunālos un citus mājokļa maksājumus, lielākās summas ikmēneša rēķinos ir par siltumapgādi un telekomunikāciju pakalpojumiem - katrs šīs grupas maksājums veido aptuveni 7% no kopējiem mājsaimniecības mēneša izdevumiem. Elektroenerģijas rēķina īpatsvars mēneša izdevumos ir tikai 4%.Pēc Lindes teiktā, apmēram tādu pašu summu Latvijas vidējā mājsaimniecība izlieto par hipotekārā kredīta vai cita kredīta maksājumiem. Dati aprēķināti uz vidējo mājsaimniecību, viņa piebilda.Linde informēja, ka, analizējot iedzīvotāju paradumus par maksājumu veikšanu, puse respondentu jeb 51% apgalvoja, ka visus ikmēneša maksājumus veic vienlaikus, bet 47% aptaujāto rēķinus maksā pa daļām, sarindojot tos pēc prioritātēm. No aptaujāto loka 64% mājsaimniecību visus norēķinus veic savlaicīgi un pilnā apmērā, 24% atzīst, ka īslaicīgi ir kavējuši maksu, savukārt 12% atzinās, ka ir parādā par kādu komunālo maksājumu.Maksājumu veikšana nebūt nav atkarīga no ienākumu līmeņa, uzsvēra "Latvenergo" pārstāve, minot, ka pētījums apliecināja, ka tieši pensionāri maksājumus kavē visretāk un veic tos visapzinīgāk.Viņa arī norādīja, ka elektroenerģijas tarifu izmaiņas vienmēr tiek uztvertas ļoti sāpīgi, kaut arī vairumam iedzīvotāju šī maksājuma īpatsvars no kopējā mājsaimniecības patēriņa ir relatīvi neliels. Tas varētu būt skaidrojams ar uztveri, salīdzinot dažādu iegādāto pakalpojumu svarīgumu, minēja Linde.Pētījumā konstatēts, ka lielākā iedzīvotāju daļa uzskata, ka tieši elektroenerģijas piegāde ir vissvarīgākais komunālais pakalpojums, tam seko centralizēta ūdens piegāde, siltuma piegāde un gāzes piegāde. Salīdzinoši nebūtiskāki cilvēku uztverē ir telekomunikāciju pakalpojumiSaskaņā ar aptaujas datiem mājsaimniecībās, kurās ir hipotekārie vai citi kredīti, tieši šis maksājums tiek veikts kā pirmais un prioritārais. Šādi rīkojas 72% respondentu. Nākamā prioritāte un otrs svarīgākais maksājums ir par elektroenerģiju, kam seko rēķini par īri, centralizēto siltumapgādi, telekomunikācijām un citi.Vidējais mēneša maksājums par elektrību ir 13 latu, savukārt 13% aptaujāto mājsaimniecību elektroenerģiju tērē ļoti taupīgi un mēnesī maksā tikai piecus līdz septiņus latus. Vidēji lielāku summu par elektroenerģiju patērē laukos dzīvojošie, mājsaimniecības, kurās ir vairāk ģimenes locekļu, kā arī ģimenes ar augstākiem ienākumiem, liecina aptaujas dati.Pētījums par Latvijas mājsaimniecību izdevumu profilu, padziļināti izpētot komunālo maksājumu veikšanas ieradumus, veikts šā gada oktobrī. Aptaujāti 499 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuri pārstāv dažādas demogrāfiskās grupas, dzīvo gan privātmājā, gan dzīvoklī un ir Rīgas vai kādas citas Latvijas pilsētas vai lauku iedzīvotāji.