ZZ.lv ARHĪVS

Atceroties 1944.gada Ziemassvētku kaujas

2010. gada 29. decembris 16:40

3281
Atceroties 1944.gada Ziemassvētku kaujas

1944.gadā no 23. līdz 31.decembrim Kurzemes cietoksnī notika nežēlīgas kaujas. Līdzīgi varonīgajām latviešu strēlnieku cīņām Pirmajā pasaules karā 1916.gada decembrī tās arī ieguvušas Ziemassvētku kauju nosaukumu.

1944.gada cīņas ir vienas no traģiskākajām vācu nacisma gadu okupētās Latvijas vēsturē. Latviešu leģionāru 19. un vācu gaisa spēku 21.divīzijai deviņu kilometru platā frontē bez padomju armijas latviešu 43.gvardes un 308.divīzijas uzbruka vēl astoņas kājnieku divīzijas, lielas tanku, aviācijas vienības un artilērija, kuras stobru skaits uz vienu frontes kilometra sasniedza ap 300. Uzbrucēju uzdevums bija pārraut Kurzemes aizstāvju nocietināto fronti un ar tankiem izlauzties uz Ventspili.Cerētais uzbrukums panākumus nedeva, bet radīja lielus zaudējumus, it sevišķi uzbrucēju rindās. Par to liecina daudzie padomju armijā kritušo karavīru brāļu kapi, kur uz piemiņas plāksnēm lasāmi arī latviešu uzvārdi. Neskaitāmi cīnītāji pazuda bez vēsts. Piederīgie vēl ilgus gadus pēc kara velti gaidīja tos pārnākam mājās. Latviešu un vācu karavīru kapi tika barbariski iznīcināti.Pirmoreiz Kurzemes 3. lielkaujas atceri atzīmējām 1989.gada 23.decembrī ar dievkalpojumu izpostītās Džūkstes baznīcas drupās un svētku egli Džūkstes kultūras namā. Asarām acīs abu pušu kauju dalībnieki nodziedāja «Kluso nakti» un godināja kritušo atceri. Domāju, ka tāpat kā šodien darbojas mums naidīgi grupējumi, kas nevēlas apvienot okupācijas varu daļēji mobilizētos latviešu karavīrus, jo nākamos gadus kauju atceres dienās – 23. decembrī – piedalījās tikai bijušā latviešu leģiona karavīri, viņu piederīgie, draugi un Latvijas patrioti no visiem novadiem.Šogad kopā pulcējāmies divdesmit pirmo reizi. Atceres brīdī pie Kurzemes aizstāvju pieminekļa Rumbās piedalījās Zemessardzes 1. novada komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts un Rīgas garnizona komandieris pulkvedis Jānis Hartmanis. Atmiņās dalījās kauju dalībnieki, dziedāja karavīru veterānu koris «Tēvija».Cauri bijušo kauju vietām devāmies uz Lestenes baznīcu, kur dievkalpojumu vadīja mācītājs Jānis Silgailis. Džūkstē pie nelietīgi saspridzinātā leģionāru apbedījuma pieminekļa mūs sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Pēc maza atceres brīža ar svētku egli un tradicionālajiem zirņiem mūs sagaidīja Džūkstes kultūras nams, kur varējām sasildīties, vienoties dziesmās un atmiņās.Aldis Hartmanis