ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavā tomēr varēja manīt Saules aptumsumu (ar foto)

Jānis Stundiņš
Vietējās ziņas

2011. gada 4. janvāris 11:16

2568
Jelgavā tomēr varēja manīt Saules aptumsumu (ar foto)

Kaut arī meteorologi ziņoja, ka mākoņi traucēs šodien vērot Saules aptumsumu, debesīs virs Jelgavas vietām mākoņu sega pašķīrās, un, izmantojot aptumšotus gaismas filtrus, varēja manīt daļēju Saules aptumsumu - brīžiem caur mākoņu dūmaku. Ar neapbruņotu aci daļēja aptumsuma iespaidu varēja manīt, ievērojot, ka debesis priekšpusdienā radīja pievakares krēslas iespaidu.

Zz.lv fotogrāfam izdevās iemūžināt aptumsumu, izmantojot biroja priekšmetos pēkšņi atrastu tumšu gaismas filtru (vecas magnētiskās disketes plēvi). Ap pulksten 10.50 Saule bija aizsegta visvairāk, bet jau ap pulksten 11.15 tā kļuva gaišāka. Saskaņā ar astronomu datiem, virs Rīgas debesīm Saules aptumsums sākās pulksten 9.24, maksimālo fāzi sasniedzot pulksten 10.46, bet aptumsums beigsies pulksten 12.11.Kā redzam attēlos maksimuma fāzē Mēness aizklāja aptuveni 84 procentus no Saules diska (saskaņā ar astronomu datiem) un Saule izskatījās pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.Kā iepriekš jau informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills, otrdien, 4.janvārī Latvijā novērojams daļējs Saules aptumsums. Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku, apraksta M.Gills. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu, bet 4.janvārī aptumsuma maksimuma brīdī tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi divos četros gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2008.gada 1.augustā, bet nākamais būs novērojams tikai pēc četriem gadiem – 2015.gada 20.martā. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142.gadā, informē LAB.Iepriekš bija paredzams, ka Latvijas rietumu daļā aptumsums sāksies un beigsies līdz pat divām minūtēm ātrāk, bet austrumu daļā – līdz pat divām minūtēm vēlāk. Maksimālā aptumsuma fāze (Saules diametra aizsegtā daļa) viscaur Latvijā būs 0,84. Detalizēta informācija par 4.janvāra Saules aptumsumu –  tīmekļa vietnē www.saulespulkstenis.lv/sa2011/Par godu Saules aptumsumam janvāra pirmajā nedēļā Saules muzejs rīko īpašus tematiskus pasākumus pirmdien un trešdien – atvērti semināri par aptumsumiem, otrdien un ceturtdien – dzejas un dziesmu vakari, 4., 5., 6. un 7.janvārī pl 13:00 – radošās darbnīcas, bet 4.janvāra rītā tiks sniegtas konsultācijas par Saules aptumsuma novērošanu. Papildu informācija vietnē www.saulesmuzejs.lvLatvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci, un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB – vietnē www.lab.lv

Kategorijas

Kategorijas