Ķipurs ierosina jaunu biznesa inkubatoru modeli; viņaprāt, jāfokusējas uz tehnoloģiju uzņēmumiem
Biznesa inkubatoru programma, kuras darbībai finansējums beigsies 2014.gada augustā, ir jāturpina, uzskata «JIC biznesa inkubatora» vadītājs Agris Ķipurs, taču viņš vēlētos redzēt vairākas būtiskas izmaiņas programmā, lai celtu tās efektivitāti, palielinātu atdevi un uzlabotu pašu inkubatoru motivāciju strādāt uzņēmumu labā.
Biznesa inkubatoru programma minēta kā viena no veiksmīgākajām valsts atbalsta programmām, kura devusi lielu stimulu iesācējuzņēmumu vides attīstībai Latvijā, tomēr 2014.gada augustā finansējums desmit biznesa inkubatoriem beigsies.Kā «JIC biznesa inkubatora» blogā norāda Ķipurs, ir jāsalāgo inkubatoru pārvaldītāju un tajā esošo uzņēmumu motivācijas. Viņaprāt, tieši šis aspekts ir visbūtiskākais efektīva biznesa inkubatoru darbības modeļa izstrādē.«Arī biznesa inkubatoru pārvaldītājiem būtu jātiecas pēc uzņēmumu vērtības iespējami straujāka pieauguma (esošajā modelī iebūvētā motivācija ir pēc iespējas lielāks uzņēmumiem pārdoto pakalpojumu apjoms, kas, piekritīsiet, nav gluži viens un tas pats). Situācijā, kad pašu operatoru finansiālā veiksme būs atkarīga no uzņēmumu vērtības pieauguma, pārvaldītāji, tāpat kā jebkurš dibinātājs vai piesaistīts investors uzņēmumā, būs motivēti pievienot jebkādu nemateriālu papildus vērtību, kas var palīdzēt augt straujāk,» uzsver Ķipurs.Inkubatoru pārvaldītāju darbība arī turpmāk ir jāsubsidē, kompensējot zināmu daļu to darbības izmaksu, taču «JIC biznesa inkubatora» vadītājs piedāvā risinājumu, ka inkubatoru peļņa, un līdz ar to arī motivācija, jānodrošina, piešķirot iespēju iegādāties fiksētu kapitāldaļu apjomu katrā no inkubatorā uzņemtajiem uzņēmumiem, piemēram, 8% apmērā.Uzņēmuma vērtība un līdz ar to arī šīs iespējas izmantošana būtu atkarīga no katra konkrētā gadījuma, un par to savstarpēji vienotos inkubatora pārvaldītājs un uzņēmums brīdī, kad tas tiek uzņemts inkubatorā. «Kapitāldaļu iegāde notiktu par paša pārvaldītāja privātajiem līdzekļiem,» precizē Ķipurs.Viņš norāda, ka šāda modeļa ieviešana nodrošinātu ne tikai efektīvāku grantu izlietojumu, jo pārvaldītāji būtu motivēti nodrošināt pieejamo grantu izlietojumu veidā, kas visbūtiskāk sekmē uzņēmuma vērtības pieaugumu, bet veicinātu arī savstarpēju konkurenci inkubatoru starpā un līdz ar to arī augstāku pakalpojuma kvalitāti.«Uzņēmuma vērtība, par kuru puses vienotos uzņemšanas brīdī, faktiski kļūtu par dalības maksu inkubatoru programmā, un tie operatori, kuri bez grantiem spētu pievienot arī nemateriālu papildus vērtību uzņēmumu straujākas izaugsmes nodrošināšanai, varētu atļauties prasīt augstāku iestāšanās maksu jeb zemāku uzņēmuma vērtības aplēsi uzņemšanas brīdī,» skaidro Ķipurs.Strādājot pēc šāda principa, inkubatoru pārvaldītāji būtu tieši ieinteresēti maksimāli celt pretendentu skaitu, lai atlasītu uzņēmumus ar pēc iespējas augstāku potenciālu, un programmas popularizēšana iegūtu pavisam citu jēgu un motivāciju, uzskata «JIC biznesa inkubatora» vadītājs.Biznesa inkubatoru programmai būtu jāfokusējas tikai un vienīgi uz ļoti agrīnas stadijas tehnoloģiju uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri tirgū ievieš jaunus produktus, jo šī tipa uzņēmumiem šobrīd tirgū faktiski nav pieejams ārējs finansējums, uzsver Ķipurs.Komercbanku produkti nav piemēroti iesācējuzņēmumiem, arī Hipotēku bankas administrētās valsts atbalsta programmas ir bāzētas uz aizdevumu kā finansējuma formu.«Aizdevums pēc definīcijas ir neatbilstoša finansējuma forma agrīnas stadijas tehnoloģiju uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri tirgū ievieš jaunus produktus - šie uzņēmumi nespēj ticami prognozēt nākotnes naudas plūsmu, tā ir ļoti nevienmērīga, turklāt izaugsmes nodrošināšanai ir būtiski nopelnīto reinvestēt uzņēmuma attīstībā,» uzskata «JIC biznesa inkubatora» vadītājs.«Virkne struktūrfondu programmu, kas vērstas uz jaunu produktu/tehnoloģiju izstrādi, faktiski nav pieejamas iesācējuzņēmumiem saskaņā ar programmās izvirzītajiem pretendentu atbilstības kritērijiem, savukārt tajās, kur teorētiski šādu uzņēmumu dalība ir iespējama, jārēķinās ar nepieciešamību aktivitātes sākotnēji priekšfinansēt un ar būtisku pašu līdzfinansējuma nepieciešamību,» secina Ķipurs.Viņš uzsver, ka būtiskākā problēma, kuru neviens no pieminētajiem potenciālajiem finansējuma avotiem nerisina - tehnoloģiju iesācējuzņēmumiem un jaunu, inovatīvu produktu attīstītājiem, iespējams, pat vairāk par naudu ir nepieciešams kompetents konsultatīvais atbalsts un kontaktu tīkls straujākas izaugsmes nodrošināšanai. Tās ir lietas, kuras pie jaunā modeļa būtu motivēti nodrošināt biznesa inkubatori, pārliecināts Ķipurs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”