ZZ.lv ARHĪVS

Sestdienas «Zemgales Ziņās»: Pie stacijām vietas mašīnām tik drīz nebūs; Vietējais lepnums; Ziema laukos; Sniega šķūrētājs (ar foto)

> www.zz.lv

2011. gada 7. janvāris 19:34

3053
Sestdienas «Zemgales Ziņās»: Pie stacijām vietas mašīnām tik drīz nebūs; Vietējais lepnums; Ziema laukos; Sniega šķūrētājs (ar foto)

Lai gan gadiem risināta, aizvien iebuksējusi iecere ļaut mašīnas likt muitas stāvlaukumā. Pagaidām neveiksmīgi beigušies Jelgavas pašvaldības nu jau vairāku gadu centieni atrast laukumus, kur mašīnas atstāt vilcienu pasažieriem, kas līdz stacijām tiek ar auto.

Aizvien pustukšajā muitas laukumā pie Jelgavas dzelzceļa stacijas (attēlos fotogalerijas sākumā) spēkratus var likt vien daži šoferi, kas tikuši pie speciālām atļaujām. Savukārt vietējās varas vēlme nomāt stāvvietas pie cukurfabrikas atdūrusies pret līdzekļu trūkumu, jo pašvaldībai neesot prasītās nomas naudas. Tagad talkā laukumu meklējumos gatavs nākt arī pārvadātājs «Pasažieru vilciens». Kādi risinājumi tiek solīti, lasiet sestdienas «Zemgales Ziņās». Vai ģimenes valsts pabalsta maksāšana tikai daudzbērnu ģimenēm veicinās dzimstību?«Ja ekonomiskās krīzes apstākļos nolemts atstāt vien daļu no summas, kas paredzēta ģimenes valsts pabalstiem, kod, kurā pirkstā gribi, sāpēs visi. Tomēr ģimeņu ar vienu bērnu «pirkstam» sāp nedaudz mazāk, un cerams, ka pabalsta nogriešana viņiem būs īslaicīgs pasākums. No otras puses, valstij būtu jādod signāls, ka trešais bērns ģimenē ir svarīgs,» demogrāfs Ilmārs Mežs komentē ieceri pabalstu 18,5 latu apmērā maksāt tikai ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Sociālie darbinieki gan norāda, ka daudzbērnu ģimenes patlaban nav sliktākajā situācijā. Citus viedokļus lasiet sestdienas laikrakstā.Pašiem savs Latvijas lepnumsRit jau divdesmitais gads, kopš Jelgavas Speciālās internātpamatskolas skolotāja Inta Anstrate (attēlā fotogalerijas turpinājumā) savu dzīves daļu velta smagi slimiem bērniņiem. Gadu izmēģinājusi atpūtu pensijā, šogad viņa atkal atgriezusies pie saviem «cēcīšiem», secinot, ka bez viņiem tomēr nevarot iztikt. Intas aprūpētajiem bērniem pieķēries arī viņas vīrs Kārlis, ar kuru kopā bērni dodas ekskursijās un kurš arī citos brīžos ir liels palīgs. Vairāk par skolotāju lasiet sestdienas laikrakstā.Lai tiktu uz darbu, četrus kilometrus jābrien pa snieguPie Kalnciema – Klīves baznīcas nogriežoties mežā no šosejas pa Skolas ceļu, skatam paveras majestātiskas apsnigušas priedes, kas savā mūžā ir piedzīvojušas Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku cīņas. Pēc četrarpus kilometriem ceļš ieiet meža klajumā, kur atrodas vecas mežsarga mājas «Ilgas». Tādā vēsturiskā vietā dzīvo valgundietis Rihards Narkevics ar sievu  Diānu Mežvieti un dēliņu Oskaru, kā arī Diānas māte Ilona, māsa Anita un  brīvdienās arī brālis Mārtiņš. «Meža vidū dzīvot ir forši. Vienīgi tā ziema,» smaidot saka Diāna. Meža ceļš, pa kuru pirms Oskara piedzimšanas viņa brauca uz darbu veikalā «Kanclers» un uz darbu liķieru ražotnē «Veta» Valgundes pagasta Vītoliņos brauc Rihards, šoziem tika tīrīts trīs reizes. Vienu nedēļu Rihardam nācās tos četrus kilometrus līdz šosejai brist pa sniegu kājām un tikai tad pie Kalnciema vidusskolas varēja sēsties «fordiņā», ar kuru viņš ikdienā brauc uz darbu. «Ziņas» raksta, kā šoziem klājas tiem, kas dzīvo dziļi laukos un mežos. (Attēlos pievienotās fotogalerijas turpinājumā.)Darbs kā ārstam – izsaukt var jebkurā mirklī«Kolēģi vasarnīcu rajonā piedzīvojuši, ka izskrien no mājas ar nūjām rokās, izrauj no traktora un sāk konfliktu tāpēc, ka sniegs iešķūrēts grāvī blakus viņa mājai. Citā vietā tantuks iet pa ietvi un ar spieķi baksta, kur vajadzētu notīrīt, lai gan tur ar tehniku nemaz nevar tikt. Tomēr lielākoties un turklāt diezgan bieži garāmgājēji smaida un rāda paceltu īkšķi,» par savu ikdienu, šķūrējot sniegu Jelgavas ielās, stāsta  SIA «Kulk» ekskavatora mašīnists Aldis Strads (attēlos fotogalerijas beigās).