Dainis Liepiņš: Jelgavas Domē «trekni» turpina arī 2011.gadā
Jelgavas Domes neatkarīgā deputāta Daiņa Liepiņa paziņojums par Jelgavas pašvaldības 2011.gada budžeta izdevumu pamatotību.
Lai gan ekonomiskās krīzes apstākļos tapuši jau vairāki Jelgavas gada budžeti, pilsētas domes politiskā elite joprojām nav iemācījusies sadalīt naudu atbilstoši ekonomiskajai situācijai pašvaldībā un visā valstī kopumā.Uz jautājumiem, cik pamatoti ir ieguldīt pusotru miljonu latu viena bērnudārza rekonstrukcijā, ja rindā gaida tūkstoš bērnu un kamdēļ puse no sporta skolām paredzētā budžeta ir ledus sporta skolai, kuras vajadzībām īrē ledu par divas vai pat trīs reizes dārgāku cenu, kā vienmēr tiek sniegtas vispārīgas un neko nepasakošas atbildes.Manuprāt, 2011.gadā plānotos ieņēmumus 29 miljonu latu apjomā var iztērēt lietderīgāk, krietni samazinot izdevumus tādām pašvaldības aģentūrām kā Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs, SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde», Jelgavas autobusu parks un citas, jo tās piedāvā dažādus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem. Tā vietā, lai dzīvotu tikai no tā, ko iedod Jelgavas pašvaldība, visās šajās iestādēs varētu sākt domāt, kā savu darbu efektivizēt un optimizēt.Jelgavas Domes Finanšu komitejā 19.janvārī skatītais 2011.gada budžeta projekts paredz, ka SIA «Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde» plānots piešķirt dotāciju 144 tūkstošu latu apjomā. Kā liecina iestādes mājaslapā ievietotā informācija, pārvalde apsaimnieko 435 dzīvojamās ēkas ar aptuveni 14 500 dzīvokļiem, ar tarifu aptuveni 17 santīmi par kvadrātmetru. Ja pieņemam, ka vidēji dzīvoklim apsaimniekošanas maksa ir no deviņiem līdz 11 latiem mēnesī, tad Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde no iedzīvotājiem iekasē aptuveni 130 500 līdz 159 500 latiem mēnesī. Iespējams, ja pārvalde savu darbu efektivizētu, šos 144 tūkstošus latu varētu novirzīt citiem mērķiem, kas esošajā situācijā būtu daudz lietderīgāk.12 tūkstoši latu mēnesī un 144 tūkstoši latu gadā – tādi ir jaunizveidotā Jelgavas Reģionālā tūrisma centra tēriņi. Pirmkārt, jautājums ir par to, vai ieguldītie līdzekļi tiks atpelnīti, otrkārt - vai mums šādu centru esošajā ekonomiskajā situācijā vajag, jo statistikas dati liecina, ka pilsētas apmeklētāju skaitam ir tendence samazināties, jo sarukusi ir viņu rocība, tamdēļ dažādu informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, kas ir viens no centra prioritārajiem uzdevumiem, situāciju kardināli mainīt nevar. Arī solītā sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem ir palikusi tikai melnu burtu uz balta papīra līmenī.Lai gan centrs strādā jau trīs mēnešus, neesmu neko dzirdējis par kādu jaunu tematisko maršrutu izveidi, vai akcijām un pasākumiem, ko iestāde būtu organizējusi. Tāpat darbu nav sākusi Jelgavas Reģionālā tūrisma centra vadītājas Andas Iļinas solītā vienotā tūrisma mājaslapa, kurā būtu apkopoti Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada tūrisma piedāvājumi latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.Līdzīgi kā pašvaldības aģentūra «Zemgales Info», kas izdod avīzi «Jelgavas Vēstnesis», arī tūrisma centrs būtu ja ne likvidējams, tad vismaz to tēriņi ierobežojami līdz saprātīgam un ekonomiskajai situācijai atbilstošam līmenim, jo 218 000 latu, kas paredzēti «Zemgales Info» uzturēšanai 2011.gadā šajos ekonomiskajos apstākļos ir vairāk nekā izšķērdība. Pilsētas valdošā politiskā elite gan to par izšķērdību neuzskata, jo tā ir iespēja lieku Jelgavas mēram un viņam pietuvinātajiem pareklamēties par nodokļu maksātāju naudu. Tas, visticamāk, ir patiesais iemesls, kamdēļ arī ekonomiski tik spiedīgajos apstākļos šai aģentūrai nauda tiek piešķirta tik dāsnā apjomā, jo aizbildinājumi par iedzīvotāju informēšanu neuztur kritiku, it īpaši, ja ņem vērā to, ka daļa no šī izdevuma ir televīzijas programma.Tāpat man nav izprotama pašvaldības attieksme pret naudas sadali pirmsskolas izglītības iestādēm un sporta skolām. Laikā, kad savu vietu rindā uz bērnudārzu gaida vairāk nekā tūkstoš bērnu, tērēt aptuveni pusotru miljonu latu viena bērnudārza rekonstrukcijai Pulkveža Briežā ielā, kurā vieta būs papildus 250 bērniem, ir neapdomīgi. Tā vietā Jelgavas Domei bija jārod iespēja subsidēt pietiekamā apmērā privātos bērnudārzus, lai to bērnu vecākiem, kuri atvase rindas dēļ nav tikusi pašvaldības dārziņā, būtu jāmaksā tāda pati summa, kādu maksā tie vecāki, kuru bērni iet pašvaldības bērnudārzā, jo šajā gadījumā tā nav bijusi viņu izvēle. Taču ikreiz aktualizējot jautājumu par lielajām rindām bērnudārzos, tiek atrastas arvien jaunas atrunas, kamdēļ situācija neuzlabojas, taču mazuļu vecāki grib redzēt reālu rīcību situācijas uzlabošanai, nevis tukšas runas no domes politiskās elites un par izglītību atbildīgās pārvaldes puses, jo tiem bērnu vecākiem, kuri ir spiesti vest savu bērnu privātajā dārziņā, labāk no tā, ka vienā pirmsskolas izglītības iestādē tiek ieguldītas astronomiskas summas, kas nav samērojamas ar tiem simts latiem mēnesī, kas savukārt viņiem kā atbalsts no pašvaldības puses, būtu vitāli nepieciešams.Nav saprotams, kāpēc puse no visa sporta skolām piešķirtā finansējuma 969 tūkstoši latu šim gadam paredzēta Jelgavas Ledus sporta skolas uzturēšanai – 425 tūkstoši latu. Par nesamērīgo līdzekļu tērēšanu šai skolai esmu rakstījis un runājis daudz, taču atbildi no pašvaldības izpilddirektores un domes valdošās koalīcijas, kamdēļ tā, saņēmis neesmu. Es neesmu pret to, ka Jelgavas bērniem ir iespēja nodarboties ar sportu, taču tajā es saskatu ar pašvaldības naudu atbalstīt politiskajai elitei pietuvinātus uzņēmējus un viņu ekonomiskās intereses, jo maksa par ledus īri, kādu pašvaldība maksā privātajam uzņēmumam SIA «Sporta komplekss «Zemgale»» ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā citās Latvijas ledus hallēs.Turpinot par sportu – 19.janvārī notikušajā finanšu komitejā tā arī neguvu skaidru un pamatotu atbildi, kamdēļ 2011. gadā nepieciešams palielināt pagājušā gada septembrī atklātā Zemgales Olimpiskā centra pamatkapitālu par 34,275 tūkstošiem latu. Tas raisa bažas par godprātīgu naudas izlietojumu, it īpaši, ja atceras, ka Zemgales Olimpiskā centra celtniecībā tika iztērēti vairāk nekā 16 miljoni latu, taču dzirdēts ne mazums par tā trūkumiem.Šie ir tikai daži no daudzajiem gadījumiem, kad Jelgavas pašvaldība ar nodokļu maksātāju naudu rīkojas nesaimnieciski, jo valdošā elite ar mēru Andri Rāviņu priekšgalā, sajutusi nesodāmības garšu, jo ne reizi vien ministriju pārstāvji un pat premjers solījušies apturēt visatļautību, taču tālāk par populistiskiem saukļiem nav tikuši, jo ir vai nu no tās pašas vai koalīcijas partijas.Kaut vai tikai viens piemērs. Vairāki ministri un arī premjers Valdis Dombrovskis pērnā gada izskaņā solījās izvērtēt domes rīcību, atļaujot publicēt «Jelgavas Vēstnesī» maksas reklāmas, kas ir pret noteikumiem. Taču pienāca 2011.gads, un reklāmas avīzē ir, bet augstās amatpersonas savus solījumus izliekas aizmirsušas.Jelgavas Domes neatkarīgais deputāts Dainis Liepiņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”