Plūdus pavasarī prognozē ne mazākus kā pērn

> BNS

2011. gada 26. janvāris 15:12

3160

Plūdus pavasarī prognozē ne mazākus kā pērn

Šopavasar plūdu sākšanās prognozējama jau marta sākumā un dabas stihijas apmēri varētu būt pat lielāki nekā pagājušajā gadā, trešdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Meteoroloģisko prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

Ledus sega upēs ir no 30 līdz 50 centimetriem, kas ir biezāka nekā parasti šajā laika periodā, kā arī sniega segas biezums mērāms no 20 līdz 40 centimetriem, un ūdens līmenis ir tāds, kā ierasti marta beigās. Līdz ar to plūdi šogad varētu būt pat lielāki nekā pērn.Februārī gaidāma neliela ledus iešana Kurzemes upēs, kas plūdu apdraudējumu neradīs. Savukārt marta sākumā, pat, ja nokrišņi un gaisa temperatūra būs atbilstoši normai, arī Zemgalē un Latvijas austrumu daļā gaidāmi plaši plūdi - Jēkabpilī, Pļaviņās un Jelgavā, kā arī lauku apvidos.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis pastāstīja, ka šogad, gatavojoties plūdiem, nolemts rīkoties pēc līdzīga plāna kā pērn, jo atbildīgo ministriju un dienestu rīcība pagājušajā gadā bijusi saskaņota. Tāpat kā pagājušajā gadā, veidos atbildīgo iestāžu pārstāvju koordinācijas centru, kas organizēs tādus darbus kā ledus spridzināšana upēs, cilvēku evakuācija, transportēšanas un ēdināšanas pasākumi, laicīga elektroenerģijas atvienošana plūdu apdraudētajos reģionos un citas funkcijas.Tāpat pasākumu plāns paredz apzināt apvidus, no kuriem plūdu gadījumā būtu nepieciešama cilvēku un mājlopu evakuācija, kā arī apzināt pieejamo tehnisko nodrošinājumu.Koordinācijas centrā darbosies Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts vides dienesta, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģēti pārstāvji, aģentūru BNS informēja Ministru prezidenta pārstāve Līga Krapāne.Pencis atzina, ka ar VUGD rīcībā esošo tehniku paredzamo darbu apmēram nepietiek, bet jaunu tehniku finansiālu apstākļu dēļ iegādāties nebūs iespējams, taču atliek cerēt, ka plūdi nesāksies visā valstī vienlaicīgi.Plūdu visapdraudētākie apvidi tradicionāli ir Pļaviņas un Jēkabpils, arī Jelgava, Ādaži un Carnikava - šiem apvidiem VUGD pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Dienesta eksperti piedalīsies konkrēto pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, lai varētu veiksmīgāk koordinēt sadarbību.Zaudējumi un paredzamie papildu izdevumi saistībā ar plūdiem pagaidām vēl netiek lēsti, sacīja VUGD priekšnieks.Krapāne arī informēja, ka jau pašlaik vairākām valsts institūcijām jāveic preventīvie un reaģēšanas pasākumi, lai sagatavotos plūdiem. Piemēram, Valsts policijai uzdots laicīgi nodrošināt īpašumu apsardzi plūdu laikā, brīdināt iedzīvotājus par strauju ūdens līmeņa celšanos, nodrošināt norobežojumus ledus spridzināšanas darbu laikā. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku uzdevumos ietilps ledus spridzināšana, apķēdējuma nodrošināšana ledus spridzināšanas darbu laikā, iedzīvotāju evakuācija no bīstamās zonas, iedzīvotāju brīdināšana par strauju ūdens līmeņa celšanos, upju baseinu izlūkošana ar lidaparātiem.Tuvojoties plūdu periodam, VUGD nosūtīs plašsaziņas līdzekļiem publicēšanai informatīvo materiālu iedzīvotājiem par rīcību plūdos. Krīzes vadības padome arī vienojās, ka ārkārtas situāciju paziņošanai vienotais tālruņa numurs valstī arī turpmāk būs 112, bet citos gadījumos vietējām pašvaldībām būtu savās mājaslapās un citos informācijas nesējos jāpublicē tālrunis, pa kuru atbildēs uz iedzīvotāju zvaniem diennakts režīmā.Jau vēstīts, ka pērnā gada pavasara plūdi pašvaldībām radīja zaudējumus kopumā 1,02 miljonu latu apmērā. Lielākie zaudējumi plūdu dēļ bija Ilūkstes, Daugavpils, Jelgavas un Viļakas novada domēm.

ZZ.lv ARHĪVS

Plūdus pavasarī prognozē ne mazākus kā pērn

Kategorijas