Pētījums: iedzīvotāji uzskata, ka nodokļu izmaiņas vairos nabadzību un ēnu ekonomiku

2011. gada 27. janvāris 11:12

1450

Pētījums: iedzīvotāji uzskata, ka nodokļu izmaiņas vairos nabadzību un ēnu ekonomiku

Jaunākajā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījumā noskaidrots, ka gada nogalē iedzīvotāji kritiskāk vērtējuši valsts attīstības virzienu un ekonomikas stāvokli pēc gada, taču pozitīvāk novērtēts pašreizējais Latvijas ekonomikas stāvoklis. Tāpat noskaidrots, ka pēc iedzīvotāju domām, paaugstinot vairāku nodokļu likmes, valdība nav rīkojusies pareizi un rezultātā nevis tiks vairoti budžeta ienākumi, bet pieaugs nabadzības līmenis un «ēnu» ekonomikas īpatsvars.

Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka, lai arī decembrī sabiedrības kopējā noskaņojuma, tagadnes un nākotnes vērtējumu indeksi nedaudz samazinājušies, tomēr atsevišķu indikatoru vērtējumi ir pieauguši. Respondentu kopējais noskaņojums 2010. gadā bijis pozitīvāks nekā 2009. gadā – attiecīgi indeksa vidējā vērtība gada griezumā bijusi -40 un -54, informē «DnB NORD Bankas» sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.Decembrī par diviem procentpunktiem (novembrī 65%, decembrī 67%) pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka valsts kopējais attīstības virziens nav pareizs, turklāt kritiskāk vērtētas Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņas – decembrī respondenti biežāk (42%) nekā novembrī (35%) uzskatījuši, ka situācija pasliktinās.Savukārt pašreizējais ekonomikas stāvoklis biežāk vērtēts kā kopumā labs (novembrī 18%, decembrī 22%), taču, prognozējot ekonomikas stāvokļa izmaiņas nākotnē, iedzīvotāji bijuši skeptiskāki, un 35% aptaujāto norādījuši, ka situācija būs pasliktinājusies (novembrī šis rādītājs bija 30%).Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli, iedzīvotāji biežāk uzskatījuši, ka tas ir viduvējs, un retāk novērtējuši to kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Turklāt nākotnē respondenti raugās optimistiskāk, jo 17% respondentu uzskata, ka pēc 12 mēnešiem viņu materiālā situācija būs kopumā uzlabojusies (summētas atbildes «drīzāk uzlabojies» un «ievērojami uzlabojies»), bet 27% atzinuši, ka tā drīzāk vai pat ievērojami pasliktināsies (novembrī 24%).«Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010.gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts,» pauž tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, vērtējot jaunākā barometra rezultātus.Decembra «DnB NORD Latvijas barometra» rezultātos noskaidrots, ka nedaudz samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri kritiski vērtē iespējas atrast labu darbu – attiecīgi decembrī tādu vērtējumu izteikuši 79%, bet novembrī 81% respondentu.Savukārt valdības darba vērtējums, salīdzinot ar novembri, nav būtiski mainījies – vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% respondentu ar valdības paveikto nav īsti apmierināti. Novembrī tādās domās bija kopumā 75% aptaujāto.SIA «Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūra» direktors Andris Nātriņš norāda, ka valdības un Saeimas pārstāvji pēdējos mēnešos diemžēl nav saskatījuši lielas elektorāta daļas vēlmi aktīvi iesaistīties un līdzdarboties politiskajos un ekonomiskajos procesos.«Noskaņojuma negatīvās izmaiņas var skaidrot ar nepareizu vai ne pārāk veiksmīgu komunikāciju ar sabiedrību. Jautājums varētu būt, vai tā ir neprasme vai nevēlēšanās veidot adekvātu dialogu ar sabiedrību vai vismaz ar aktīvo elektorāta daļu? Šajā kontekstā nav pietiekami akcentēt tādus makroekonomikas ekspertu vidē skaidrus ieguvumus kā valsts kredītreitinga uzlabojumu, atbilstību eiro ieviešanas kritērijiem vai tamlīdzīgi, bet drīzāk to, kā rast impulsu konkurētspējīgas ekonomikas attīstībai, kas varētu radīt jaunas darba vietas vai arvien jaunas nišas ekonomikas attīstībai,» teic A.Nātriņš.Ņemot vērā gada nogalē aktuālo valsts budžeta pieņemšanas procesu un tā radītās sekas, piemēram, izmaiņas nodokļu sistēmā, decembrī līdzās nemainīgajiem indikatoriem «DnB NORD Latvijas barometra» respondenti tika lūgti novērtēt, kā nodokļu izmaiņas ietekmēs viņus personīgi, viņu ģimenes materiālo stāvokli un valsts situāciju kopumā.Pētījumā noskaidrots, ka 72% respondentu ir noskaņoti pret nodokļu izmaiņām un uzskata, ka tās pasliktinās viņu ģimenes materiālo stāvokli, turklāt 65% ir pārliecināti, ka tādējādi pieaugs kopējais nabadzības līmenis sabiedrībā. Nedaudz vairāk par pusi jeb 58% aptaujāto ir pārliecināti, ka valstī pieaugs «ēnu» ekonomika un nodokļi gluži vienkārši netiks maksāti, savukārt 52% respondentu norāda, ka cilvēki mazāk iepirksies – gan samazinājušos ienākumu, gan pieaugušo cenu dēļ, jo nodokļu izmaiņas ietekmē abus minētos faktorus.Vērtējot, kādi ar nodokļu sistēmas izmaiņām saistīti valdības lēmumi līdz šim bijuši pareizi, lielākā daļa (44%) respondentu norādījuši, ka tādu nav un šai jomā nekas nav izdarīts pareizi. Taču tajā pašā laikā 30% aptaujāto atbalsta dienesta auto nodokļa ieviešanu, bet 15% - kapitāla pieauguma nodokļa esamību.Par visnetaisnīgākajām nodokļu izmaiņām gandrīz puse respondentu uzskata pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu, savukārt daži no valdības kļūdainajiem lēmumiem, pēc iedzīvotāju domām, ir arī progresīvā ienākuma nodokļa neieviešana un nepietiekama komunikācija par plānotajām nodokļu izmaiņām.Jautāti, kuru nodokļu likmi vajadzētu samazināt vispirmām kārtām, 63% «DnB NORD Latvijas barometra» respondentu minējuši iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli (62%). Aptuveni divas reizes mazāk (34%) aptaujāto uzskata, ka būtu jāsamazina sociālais nodoklis.«Jaunākā «DnB NORD Latvijas barometra» rezultāti ļauj secināt, ka sabiedrības vairākumam pret nodokļu paaugstināšanu vienmēr būs noraidoša attieksme. Taču tas atklāj arī vairākas vērā ņemamas lietas. Piemēram, 33% aptaujāto atzinuši, ka, viņuprāt, izmaiņas nodokļu likumdošanā nav pietiekami skaidrotas,» komentē medicīnas sabiedrības «ARS» valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.Savukārt, ja ekonomiskā situācija valstī spiestu atkal paaugstināt nodokļus, lielākā daļa iedzīvotāju atbalstītu dienesta auto nodokļa izmaiņas. Tikai 24% aptaujāto saprastu akcīzes nodokļa paaugstināšanu, bet 20% neiebilstu pret nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.«Pētījuma rezultāti parāda, ka iedzīvotāji nemaz tik labi neorientējas nodokļu sistēmā: iedzīvotāju ienākuma nodoklis pat tika samazināts par 1%, turklāt minimālās algas paaugstināšana nāk par labu daudziem iedzīvotājiem ar zemiem ieņēmumiem. Attiecībā uz nodokļiem pieaugušas sociālās iemaksas, ko aptaujātie neakcentē. Savukārt, runājot par dienesta auto nodokli, - diez vai šajā kategorijā tiks iekasēts tik daudz, cik plānots, jo mašīnas tiek vienkārši pārreģistrētas uz fiziskām personām,» uzskata Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis.Iedzīvotāji arī lūgti novērtēt, kādi jauni nodokļi sniegtu labumu gan valstij, gan sabiedrībai, un noskaidrots, ka Latvijā nepieciešamības gadījumā būtu jāievieš nodoklis luksusa precēm (46%), vides piesārņošanas nodoklis (42%), progresīvais ienākumu nodoklis (37%) un nodoklis veselībai kaitīgām pārtikas precēm (35%).Visbeidzot iedzīvotāji vērtējuši nodokļu maksāšanas paradumus un iemeslus to iespējamai nemaksāšanai. Noskaidrots, ka par trīs ceturtdaļām aptaujāto tiek nomaksāti visi likumdošanā paredzētie nodokļi, par 14% respondentu nodokļi tiek maksāti daļēji, savukārt 6% aptaujāto un viņu darba devēji nodokļus nemaksā vispār. Kopumā iedzīvotāji uzskata, ka nodokļi ir pārāk augsti un to nomaksas gadījumā viņu ienākumi būs pārlieku mazi (34%), kā arī - ka nodokļu nauda netiek izmantota sabiedrības interesēs (28%). Tie arī ir būtiskākie iemesli, kādēļ cilvēki izvairoties no nodokļu maksāšanas.Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu un finanšu eksperts Andrejs Jakobsons norāda, ka 2011.gada nodokļu izmaiņas ir palielinājušas kopējo nodokļu slogu Latvijā, kas īstermiņā kavēs uzņēmējdarbības attīstību un apgrūtinās ārējo investīciju piesaisti.«Turpmākajos gados, stabilizējoties valsts finansiālajai situācijai, būtu svarīgi orientēties uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kompensējot to ar lielākiem ieņēmumiem no patēriņa un nekustamā īpašuma. Šāda pieeja ļautu straujāk attīstīt uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus nodokļu nosacījumus jaunu darbavietu radīšanai,» uzskata eksperts.«DnB NORD Latvijas barometrs», kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

ZZ.lv ARHĪVS

Pētījums: iedzīvotāji uzskata, ka nodokļu izmaiņas vairos nabadzību un ēnu ekonomiku

Kategorijas