ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Bundzinieks Gundars Lintiņš 40.dzimšanas dienu svinēs uz skatuves

Uldis Veilands
Citas ziņas

2011. gada 27. janvāris 19:07

3820
Bundzinieks Gundars Lintiņš 40.dzimšanas dienu svinēs uz skatuves

Uz Gundara Lintiņa jubilejas koncertu «Vakar un šodien», kas 30.janvārī, tieši populārā bundzinieka 40.dzimšanas dienā, notiks Jelgavas kultūras namā, biļetes izpirktas jau labu laiku pirms pasākuma. Publikas lielā interese liecina, ka ne vienmēr sitamo instrumentu pārvaldītāji paliek dziedātāju vai spožāku instrumentu meistaru ēnā.

Jelgavā neesi vienīgais labais bundzinieks, ir Tālis Gžibovskis, te mīt arī Ikars Ruņģis no «Pērkona», ir vēl vairāki labi piemēri. Kā to izskaidrot? Varbūt var runāt par Jelgavas bundzinieku skolu?– Pārsvarā jau viss tomēr notiek Rīgā. Arī Tālis Gžibovskis, kurš īstenībā ir līvānietis, lai gan Jelgavā dzīvo jau ilgi, «ņemas» pa Rīgas Doma kora skolu. Tomēr, ja tā labi padomā, tāda mazā bundzinieku skolas filiāle gan Jelgava varētu būt. Gribētāju mācīties ir daudz, tikai izturības ne visiem pietiek. Arī man Jelgavas Mūzikas vidusskolā specialitātē «sitaminstrumentu spēle» ir seši audzēkņi, vēl tikpat mācās bērnu mūzikas skolā.Vai pats arī iesāki ar «sitaminstrumentu spēli»?– Ar mani bija citādi. Iesāku kora klasē, Jelgavas bērnu mūzikas skolā bija tāds zēnu koris «Sienāzītis». Bet obligāti bija jāapgūst arī kāds mūzikas instruments, un es izvēlējos klarneti. To pie pašreizējā skolas direktora Artūra Puķīša spēlēju kādus divus gadus. Nezinu kāpēc, bet man tā klarnete īsti neiepatikās. Arī situācija veidojās citādi – toreizējās Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas pūtēju orķestrim, ko vadīja mans tēvs Jānis Lintiņš, 1. maija un oktobra revolūcijas svētku gājienos vajadzēja bundzinieku, un man vēl kā puišelim tika uzticēts šis pienākums. Bungu spēli apguvu no pūtēju orķestra «Rīga» ierakstiem, faktiski pašmācības ceļā. Protams, palīdzēja mūzikas skolā gūtie pamati.Tā man bungas sāka iepatikties vairāk par klarneti – šķita vieglāk, ja nekas nav jāpūš, spēlē ar rokām vien. Tēvs vadīja arī estrādes ansambli, un ar to es 11 gadu vecumā nospēlēju pirmās kāzas, aizvietojot «štata» bundzinieku.Mūzikas skolā turpināju dziedāt korī un apgūt programmā paredzētās klavieres un solfedžo, bet piektajā vai sestajā klasē sāku papildus mācīties sitaminstrumentus pie skolotāja Kārļa Venckus.Paralēli visam divus gadus nospēlēju pie Jāņa Romanovska Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas bigbendā «Gamma», kura skolu izgājuši daudzi vēlāk pazīstami mūziķi.Darbojos arī kultūras nama grupā «Studija», tieši viņi pierunāja mani paskoloties pie Tāļa Gžibovska, kurš tad jau bija kļuvis par jelgavnieku. Tālis, kurš tajā laikā muzicēja slavenajos «Sīpolos», piekrita. Šo brīdi, kad man bija 14 – 15 gadu, jau var uzskatīt par nopietnāku bundzinieka gaitu sākumu. Situ bungas arī vairākos pūtēju orķestros, tautas deju ansambļos, bet skolas gudrības apguvu Jelgavas 1.vidusskolā (ar «Prāta vētru» gan vienā laikā nesanāca – viņi ir dažus gadus jaunāki).Kāpēc ne Mūzikas vidusskolā?– Vienreiz stājos, bet nesanāca. Pats jau biju vainīgs, bet galu galā pabeidzu parasto vidusskolu un sitaminstrumentu nodaļā iestājos uzreiz pēc tam. Tieši tajā rudenī (1989. gadā) mani iesauca padomju armijā. Tur gan trāpīju štāba orķestrī un nobungoju divus gadus. Var jau pārmest, ka muzicējām interfrontei (tie bija pēdējie gadi PSRS sastāvā – red.), bet uzskatu, ka armijas skola jāiziet katram jaunietim.Pēc armijas bija Jelgavas diksilends ar Vilni Dumpi un grupa «Jaunais laiks» ar Valdi Indrišonoku. Tad mani ievēroja «Rebel».Tā pati Igora Novikova rokgrupa?Jā, viena no tā laika «top» grupām Latvijā. Tur nospēlētie seši gadi deva neatsveramu pieredzi «ritm and blues» mūzikā. Tajā laikā bija brauciens uz Singapūru, kur nodzīvojām pusgadu, ļoti bieži devāmies uz Maskavu, Baltkrieviju, bija arī pirmais Baltijas «Rock Summer», kur spēlējām uz vienas skatuves ar amerikāņu grupu «ZZ Top» un slaveno Bjorku.Kā ar mācībām?– Jelgavas Mūzikas vidusskolu pabeidzu 1996.gadā, sāku strādāt Iecavas bērnu mūzikas skolā, kur nostrādāju gadus sešpadsmit. Uzreiz pēc Mūzikas vidusskolas domāju, ka nemācīšos vairāk nekad, bet pagāja laiks, un kopā ar mūziķiem Zinti Žvartu, Pēteri Liepiņu, Kristapu Krievkalnu neklātienē nolēmām startēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, kur tika atvērta Džeza un populārās mūzikas nodaļa. Mēs bijām pirmie tās absolventi. Interesanti, ka atkal iznāca tikties ar Tāli Gžibovski, kurš vēlreiz kļuva par manu pedagogu. Mums gan nekad nav bijušas skolotāja un skolnieka attiecības, drīzāk esam domubiedri. Tiesa, ja kaut ko nebiju paspējis izdarīt laikā, no nepatīkamām izjūtām izvairīties nespēju.Beidzot augstskolu, bija koncerteksāmens Rīgas Kongresu namā 2000 cilvēkiem. Kopā ar Raita Ašmaņa bigbendu un «Jam Orchestra».Raita Ašmaņa bigbends un «Jam Orchestra» muzicēs arī tavā jubilejas koncertā. Tāpat kā daudzi citi Latvijā ievērojami kolektīvi un dziedātāji, ar kuriem esi sastapies savās mūziķa gaitās. Arī grupa  «Credo», kuras parādīšanās tavā biogrāfijā daudziem varētu šķist visai negaidīta.– Ar «Credo» sāku spēlēt 2001.gadā. Kad beidzās «Rebel» tūre Singapūrā un šajā grupā kaut kas nedaudz pajuka, mani uzaicināja Guntis Veits. Var jau smīkņāt, ka tur daudz mēģināt nevajag – «Credo» hiti dzirdēti jau no bērnības. Tomēr man tā bija jauna pieredze, jo tīru latviešu oriģinālmūziku, tā saucamo Liepājas roku, līdz tam nekad nebiju spēlējis.Ir vēl viena lieta, par ko varbūt svētku reizē nav labi runāt. «Credo» ir ļoti simpātiski arī ar to, ka tur viss ir kārtībā ar naudām vai, vienkāršā valodā runājot, cits citu «nešmauc», kā nereti gadījies vienā otrā vienībā, kur esmu bijis iesaistīts. Atklāti sakot, daudzu grupu izjukšanas cēlonis ir tieši necaurspīdīgas finansiālās attiecības. Alkohols, sievietes un nauda – lūk, bīstamie faktori.Spēlējot tik dažādu stilu mūziku, loģisks ir jautājums, kas tad pašam patīk labāk.– Dīvaini, bet man patīk viss. Labprāt klausos gan rokmūziku, gan kantri. Piemēram, augstu vērtēju «Dakotu» un Edvīnu Zariņu, kurš solījis būt arī svētdienas koncertā. Varbūt tas ir Cirka orķestra iespaidā, kur nācās iziet cauri visiem stiliem.Daļa lasītāju varētu izrādīt neizpratni, ja nepajautāšu par TV šoviem. Esi muzicējis daudzos, bet bija «Dejo ar zvaigzni 3», kur tevi redzēja «laukuma otrā pusē».– Atteikties jau var vienmēr, bet es padomāju – otrreiz diez vai ko tādu man piedāvās. Piekritu riskēt un nenožēloju. Darbs gan bija pamatīgs, bet daudz ko arī iemācījos. Uztraukums bija nenormāls, pie bungām tādu nekad neesmu jutis. Ja gadās kļūdīties pie bungām, uzreiz zinu, kas par vainu un kā glābt situāciju.

Kategorijas

Kategorijas