Sociologs: «Latvenergo» jaunie tarifi trūcīgas ģimenes iedzīs vēl lielākā nabadzībā
Biznesa sociologs Aldis Pauliņš medijiem un atbilstošām iestādēm izplatījis atklātu vēstuli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Konkurences padomei, aicinot minētās iestādes apturēt «Latvenergo» iecerēto tarifu plānu. Viņš to pamato ar apsvērumiem, ka «Latvenergo» uzskats par tarifu plānu, ka tas balstoties uz «sociālā taisnīguma principiem», liecina par uzņēmuma nekompetenci sociālajā jomā, un ka aplams esot pieņēmums, ka tieši klienti ar mazu patēriņu pārstāv trūcīgākās iedzīvotāju grupas.
Sociologs savā vēstulē pauž, ka aptuveni 30% sadārdzinājums skāršot tieši mazturīgas ģimenes, kurās ir vairāk bērnu, tāpat mājsaimniecības, kurās ir divas vai vairāk ģimenes, vai, piemēram, mājsaimniecības, kurās ar elektroenerģiju tiek darbināta apkure, kurai grūti mainīt patēriņa režīmu un kuru mazturīga ģimene nevar atļauties nomainīt pret citādu apkures sistēmu, un tamlīdzīgi. Turpinājumā A.Pauliņa atklātas vēstules izklāsts autora tekstā.Par elektroenerģijas tarifu izmaiņāmAtklāta vēstule Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Konkurences padomeiŠajās dienās sabiedrība tika informēta par elektrības tarifu paaugstināšanu no aprīļa, kad elektrība lielākajai daļai iedzīvotāju kļūs par aptuveni 30% dārgāka. «Latvenergo» gan nav sniedzis plašāku skaidrojumu par iemesliem tik būtiskam sadārdzinājumam (vēl pirms pāris nedēļām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vērtēja, ka Sadales tīklu tarifu paaugstināšana gala tarifu ietekmēs par 9-10%, par pārējās pieauguma daļas pamatojumu informācijas trūkst), tā vietā «Latvenergo» amatpersonas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji cenšas uzsvērt, ka «ar jauno tarifu plānu rīkojas sociāli atbildīgi, paredzot tarifu struktūru, kas diferencēs cenu atbilstoši elektroenerģijas patēriņam un maksātspējai» un «jaunā struktūra balstīsies uz sociālā taisnīguma principiem», jo «pusei mājsaimniecību elektrības rēķinos nekas nemainīsies, savukārt 30% ietekme būs minimāla».Piedāvātais plāns paredz T-1 tarifa klientiem, kas veido privātā sektora patērētāju vairākumu, par 2 santīmiem zemāku maksu par pirmajām 1200 kWh divpadsmit mēnešu periodā un pilnu cenu par patēriņu virs šī limita. Faktiski tā ir 23% atlaide klientiem, kuru gada patēriņš nepārsniedz 1200 kWh un fiksēta atlaide apmēram 24 Ls apmērā visiem pārējiem. «Latvenergo», šķiet, ir centies atsaukties Ekonomikas ministrijas kā akcionāra pirms nedēļas izteiktajam aicinājumam ņemt vērā maznodrošināto iedzīvotāju maksātspēju un rast risinājumu šo cilvēku aizsardzībai, tomēr piedāvātais risinājums ir apšaubāms vairāku iemeslu dēļ.Jaunais tarifu plāns, pirmkārt, ir netaisnīgs attiecībā pret lielākām ģimenēm, jo ņem vērā tikai summāro patēriņu neatkarīgi no mājsaimniecības locekļu skaita. Ir skaidrs, ka noteikto limitu ātrāk sasniegs un pārsniegs vairāku cilvēku ģimenes, kuru vidū liela daļa ir maznodrošinātas ģimenes ar bērniem un zemu ienākumu līmeni uz ģimenes locekli (bērnu esamība ģimenē vien jau nosaka papildu vajadzības un augstāku elektrības patēriņu ikdienā). Dalītais tarifs neņem vērā arī gadījumus, kad vienu mājokli dala vairākas ģimenes un norēķins tiek veikts pēc kopīga skaitītāja rādītājiem – arī šīm ģimenēm atlaide nepienāksies.Otrkārt, apstrīdams ir pieņēmums, ka tieši klienti ar mazu patēriņu pārstāv trūcīgākās iedzīvotāju grupas un tādēļ pelna lielāku aizsardzību. «Latvenergo» «klients» nav tas pats, kas mājsaimniecība, bet jebkura vieta ar atsevišķu elektrības ievadu un skaitītāju, tai skaitā visas sezonālās uzturēšanās vietas, mājokļi, kuros to īpašnieki uzturas reti vai tikai periodiski, tukšie dzīvokļi, kur elektrību patērē tikai apkopējas, u.tml. Līdz ar to tikai uz «Latvenergo» klientu patēriņa datiem balstīti novērtējumi par mājsaimniecību skaitu, kuras iespaidos vai neiespaidos tarifu izmaiņas vai uz kurām gulsies lielāks vai mazāks sadārdzinājuma slogs, ir maldinoši un neatbilst patiesībai.Visbeidzot, finansiālie ierobežojumi ģimenēm ar zemiem ienākumiem nosaka arī mazākas iespējas samazināt elektrības kā visvieglāk pieejamās enerģijas patēriņu ikdienā – šīm ģimenēm nav iespēju ne iegādāties jaunu energoefektīvu sadzīves tehniku, ne arī izmantot alternatīvus avotus, piemēram, ūdens sildīšanai ierīkot gāzes vai cita kurināmā katlu vai tml. Tāpat vecāki ļaudis, invalīdi vai cilvēki bez darba, kuri spiesti lielāko daļu laika uzturēties dzīvesvietā, ikdienā patērē vairāk elektrības nekā strādājošie ar ienākumiem un plašākām laika pavadīšanas iespējām ārpus mājām. Tāpēc saistība starp ienākumiem un individuālo ikdienas elektrības patēriņu dzīvesvietā bieži vien ir tieši pretēja – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tas mēdz būt augstāks salīdzinājumā ar vidējas rocības ģimenēm.Ņemot vērā minētos apsvērumus, aicinu «Latvenergo» atsaukt izsludināto tarifu plānu. «Latvenergo» tiešajos pienākumos neietilpst sabiedrības sociālo problēmu risināšana, par kurām jau tāpat atbild liels skaits citu valsts institūciju. Iejaucoties šajos jautājumos ar pašdarbnieciskiem risinājumiem un bez nepieciešamās kompetences, var tikt nodarīts vairāk ļauna kā laba, turklāt, ne tikai kropļojot tirgu, bet arī pastiprinot sociālo nevienlīdzību.Vienlaikus lūdzu šo vēstuli uzskatīt arī par iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Konkurences padomei. Pirmo aicinu neapstiprināt iesniegto tarifu plānu kā neatbilstošu patērētāju interesēm, kamēr «Latvenergo» ar socioloģiski pamatotiem argumentiem nav pierādījis pretējo. Savukārt Konkurences padomi aicinu izsniegt «Latvenergo» savlaicīgu brīdinājumu par iespējamu likuma pārkāpumu nepieļaujamību saistībā ar Konkurences likuma normām, kuras aizliedz netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tiešu vai netiešu uzspiešanu vai piemērošanu, kā arī nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos.Aldis Pauliņš,biznesa sociologs, tirgus un sociālo pētījumu tīkla «Factum Group» vadītājs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”