ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Otrdienas «Zemgales Ziņās»: Visvairāk aizplūst no attālākajiem laukiem; LLU noraida bažas par mežu izciršanu; strīdi par invalīda pavadoni

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2011. gada 7. februāris 19:21

1734
Otrdienas «Zemgales Ziņās»: Visvairāk aizplūst no attālākajiem laukiem; LLU noraida bažas par mežu izciršanu; strīdi par invalīda pavadoni

Sniegotie ceļi Vilces pagasta nomalē, kur plešas slavenā Blankenfeldes muiža, ir kārtīgi izšķūrēti. Tomēr vietā, kur savulaik plūškoku vīnu baudījis revolucionāro franču padzītais karalis Luijs VIII, skats ir diezgan nepievilcīgs – pamestas padomju laika fermas, mehāniskās darbnīcas, viena otra jau mūsdienās atstāta lauku māja. Uz šā fona pozitīvi kontrastē māju vārdu uzraksti ceļa galos pie iekoptajām privātsaimniecībām. Zem sniega segas atpūtā gulošie lauki visur apstrādāti, tomēr jūt, ka cilvēku šai pusē kļuvis mazāk.

Vilces pagastā (attēlos) dabiskais pieaugums pērn bijis «mīnus četri», kas ir viens no labākajiem rādītājiem Jelgavas novadā. Nelielajā pagastā, kur ir tikai 1779 iedzīvotāji, piedzimuši 15 bērni, taču mirušo bijis vairāk – 19. Piecu gadu laikā samazinājums ir daudz iespaidīgāks – mīnus 72 cilvēki. «Ziņas» raksta par to, kā mainījies iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā un kā to skaidro vietējie.LLU zinātnieki noraida bažas par mežu izciršanuMeža fakultātes profesori (fotogalerijas pēdējā attēlā) pārliecināti, ka nesen Kataras televīzijas «Al Jazeera» raidītā filma par pārmērīgu mežu izciršanu Latvijā ir konkurentu provokācija. Kāpēc tāds viedoklis, lasiet otrdienas laikrakstāStrīds par invalīda pavadoni liek atvērt likumuLai gan identiskā situācijā rupjas attieksmes dēļ kāds Jelgavas Autobusu parka (JAP) šoferis pērn oktobra beigās gandrīz palika bez darba, vakar cits viņa kolēģis ar atteikšanos bez maksas vest deviņgadīga invalīda pavadoni – viņa septiņgadīgo māsu – izsaucis vēlmi sakārtot nozares normatīvo aktu bāzi. Izmaiņas paredzētu stingri noteikt, ka invalīda pavadonim jābūt vismaz 15 gadu vecam. Plašāk lasiet otrdienas laikrakstā.Pamācošs stāsts par copi PeipusāŠķiet, katram Latvijas copmanim ir labi zināmas mūsu ziemeļu kaimiņu ūdeņu bagātības. Kā ziemā, tā pavasarī lielākā daļa Latvijas makšķernieku vismaz reizi sezonā apciemo Peipusa ezeru, Pērnavas līci un caur Pērnavu tekošo upi ar tādu pašu nosaukumu. Ir ļoti daudz copmaņu, kas pavasarī pēc palu ūdeņu noskriešanas dodas vēl dziļāk Igaunijas teritorijā, kur piejūras pusē gandrīz visas mazās upītes ir pilnas ar lielām, skaistām jūras raudām un vimbām. Otrdienas «Ziņās» lasiet pamācošo stāstu par to, vai vienmēr, metot makšķeri tālāk jeb dodoties copēt aiz robežas, var tikt pie labākā loma.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 8.februāra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Kategorijas

Kategorijas