Pabriks vienojas par ciešāku Šauļu bāzes sadarbību ar Rīgu

2011. gada 9. februāris 15:30

1494

Pabriks vienojas par ciešāku Šauļu bāzes sadarbību ar Rīgu

Šodien, 9.februārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēja Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzi Šauļos, kur panāca mutisku vienošanos par bāzes ciešāku sadarbību ar starptautisko lidostu «Rīga».

Rīgas lidosta kalpo kā rezerves nosēšanās vieta neparedzētos gadījumos, taču veiksmīgai sadarbībai nepieciešama Rīgas lidostas darbinieku apmācība, tādēļ Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris majors Sergejs Buitvids apliecināja, ka izskatīs iespēju šādas mācības noorganizēt.Aviācijas bāzes apmeklējuma laikā ministrs tikās ar Vācijas Gaisa spēku vienību, kas šobrīd veic NATO gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm, un vienības komandieri pulkvežleitnantu Ralfu Davidu.«Piekrītu NATO ģenerālsekretāram A.F.Rasmusenam, ka gaisa telpas patrulēšana ir viens no veiksmīgākajiem dalībvalstu sadarbības piemēriem NATO ietvaros. Tas ir arī ļoti veiksmīgs Baltijas valstu sadarbības projekts, un uzskatu, ka kopīgi projekti visām trijām valstīm būtu jāattīsta arī turpmāk. NATO gaisa telpas patrulēšana ir īpaši būtiska krīzes apstākļos, jo pie samazināta budžeta rodas līdzekļi, ko novirzīt citām aizsardzības sistēmas jomām,» secinājis aizsardzības ministrs.Vizītes laikā ministrs apskatīja iznīcinātāju F4-F «Phantom», kā arī vēroja NATO iznīcinātāju pacelšanos un piezemēšanos lidlaukā, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle.Tāpat tikšanās laikā tika apspriesta NATO gaisa telpas virs Baltijas valstīm patrulēšanas nodrošināšana pēc 2014.gada, jo saskaņā ar pašreizējo vienošanos šī misija ir plānota līdz minētā gada beigām.A.Pabriks ir Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās delegācijas sastāvā un darba vizītē Lietuvā uzturēsies no 9. līdz 11.februārim, kur piedalīsies sarunās par enerģētikas jautājumiem un NATO valstu tranzītu uz Afganistānu.Kā zz.lv jau ziņoja, 5.janvārī Jelgavas kaimiņu apriņķī Lietuvā un sadraudzības pilsētā Šauļos, Zokņu aviācijas bāzē, notika oficiālā NATO dalībvalstu vienību maiņa patrulēšanai Baltijas valstu debesīs. Vācu lidmašīnas bāzē nomainīja ASV vienību, kas mūsu debesīs patrulēja kopš 2010.gada 1.septembra un atgriezās savā pastāvīgajā bāzē Lielbritānijā.Vācijas Gaisa spēku vienība sāka ekspluatēt jaunuzbūvētos angārus.Kā informēja Vācijas vēstniecība Rīgā, Vācijas Gaisa spēki uzdevuma izpildei norīkojuši «F4-F Phantom» tipa kaujas lidmašīnas, kā arī gaisa telpas kontroles personālu NATO gaisa telpas aizsardzībai. Kopumā Šauļos tiks izvietoti aptuveni 130 karavīri.Gaisa telpas kontrole patruļas lidojumos tiks uzticēta Vācijas Gaisa spēku 71.eskadrai «Richthofen», kas bāzējas Vitmundē Lejassaksijā. Karavīru kontingentu papildinās Gaisa spēku objektu apsardzes pulka «Friesland» karavīri no Jēveras Lejassaksijā. Vācijas lidmašīnas patrulēs līdz 2011.gada 28.aprīlim. Vācijas Gaisa spēki patrulēšanu uzņemsies ceturto reizi.Kā «Ziņas» jau rakstīja, visbiežāk regulāri mācību lidojumi notiek virs bāzes turpat Šauļu apriņķī. Retāk vienība izlido tālāk, turklāt tikai uz četrām vietām, kur NATO lidmašīnām ļauts nosēsties, – Tallinu, Rīgu, Kauņu un Viļņu. Biežāk iznākot lidot uz Rīgu, un tajās reizēs šķērso Jelgavas un Ozolnieku novadus, «Ziņām» pastāstīja ASV Gaisa spēku piloti – majors Ēriks Armentrouts un leitnants Bils Strohekers. Virs pilsētām parastajos apstākļos šīs patruļas nelido.ASV piloti decembrī «Ziņām» pauda prieku, uzzinot, ka Latvijas valdība nolēmusi nākotnē kara aviācijai atļaut zemākus lidojumus, jo blīvi apdzīvotajā Rietumeiropā bieži trūkstot iespēju mācību lidojumiem zemā augstumā. To minimālā robeža būs 61 metrs virs pārlidojamās virsmas, bet tikai retāk apdzīvotās teritorijās. 2010.gada rudenī amerikāņi nomainīja poļus, pirms tam gada pirmajos četros mēnešos gaisa telpā patrulēja Francijas Gaisa spēki.2004.gada 16.martā Briselē Ziemeļatlantijas padomes dalībnieki nolēma, ka NATO nodrošinās Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību. Tam par iemeslu bija Baltijas valstu lūgums, jo pašiem trūkst tehnikas šo funkciju izpildei. Patrulēšanu dalībvalstis veic pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu gaisa telpas drošību, saglabātu Baltijas valstu suverenitāti un, ja nepieciešams, tās aizstāvētu pret ielaušanos.Katra valsts piedalās ar savu tehnisko aprīkojumu un personālu, piemēram, ASV rīcībā ir iznīcinātāji «F-15 C Eagle», Francijas – «Mirage - 2000», Vācijas – «Eurofighter Typhoon» un «F-4F Phantom», Polijas – MIG-29, poļu bruņojumā ir arī F-16 iznīcinātāji, ar kādiem patrulēja Turcijas lidotāji.2009.gadā NATO padome apstiprināja, ka alianses patrulēšanas misija Baltijas valstīs turpināsies līdz 2014.gadam. Iepriekš bija paredzēts, ka tas notiks līdz 2011.gadam, tomēr Latvija, Lietuva un Igaunija lūdza misiju pagarināt līdz 2018.gadam.

ZZ.lv ARHĪVS

Pabriks vienojas par ciešāku Šauļu bāzes sadarbību ar Rīgu

Kategorijas