Svētē veiksmīgi liek pie darba vēju

Svētes pagasta Pumpuros vēja enerģiju izmanto jau kopš 1994.gada, kad uzstādīja Krievijā ražotu vēja turbīnu, bet tās jauda pietika pamatā ūdens uzsildīšanai, savukārt jaunās iekārtas turbīna sāks griezties februāra beigās, šodien raksta «Diena».
Tuvojoties Jelgavas novada Svētes pagasta Pumpuriem, vēja ģeneratoru varot redzēt pa gabalu. Mājas saimnieks Pēteris Skuja arī pagājušā gadsimta 50.gados bija uzstādījis VEF ražotu vēja ģeneratoru, jo viņu mājai nebija elektrības pieslēguma.Kā vēsta «Diena», jaunā 5 kilovatu (kW) iekārta, kas vēl nav sākusi darboties, esot ķīniešu un vācu kopražojums un izmaksājusi ap 7000 latu, bet pieslēgšana «Latvenergo» tīklam vēl tuvu pie 2000 latu. Turbīna sākšot griezties februāra beigās.P.Skuja stāsta, ka šāda trīsfāžu ģeneratora turbīna Pumpuros būšot pirmā Latvijā, kaut arī internetā pieejamais piedāvājums liecina, ka tiek piedāvāti līdzīgi trīsfāžu ģeneratori, arī tādi, kas ražoti Krievijā. Ja gribas jaudīgāku iekārtu, jārēķinās ar papildu izmaksām - par katru kilovatu ap 2000 latu.«Manai saimniecībai vidējais diennakts patēriņš ir tuvu pie 100 kWh, jo fermai jānodrošina slaukšana, dzesēšana, ūdens piegāde un sildīšana,» laikrakstam «Diena» stāsta P.Skuja.Pieslēgums «Latvenergo» tīklam nozīmē, ka tiks uzstādīts summārais skaitītājs un, kad ir vējš, skaitītājs skaita «mīnusā». Kad vēja nav, strāva pienāk no «Latvenergo» tīkla. Ja strāva no tīkla nepienāk, arī vēja turbīna atvienojas, tas nozīmē, ka elektroenerģijas traucējumu laikā nāksies lietot ģeneratoru ar piedziņu no traktora, jo, lai arī vējš būtu spēcīgs, iekārta nedarbosies.«Kad strāvas piegāde pārtrūkst, iekārta automātiski apstājas. Vecajai sistēmai tā nebija,» stāsta P.Skuja. Zemnieks domā, ka neko vairāk kā pašu patēriņam vēja ģenerators nesaražos, bet arī tas būs vērtīgi un, iespējams, iekārta atpelnīsies jau trīs četros gados. Rēķini tikai par elektrību patlaban Pumpuriem ir no 300 līdz 600 latu mēnesī.Pumpuru saimnieks uzskata, ka mājsaimniecībām vēja ģeneratoru uzstādīšana varētu atmaksāties arī tad, ja uzkrāj enerģiju akumulatoros, tomēr pastāv risks - ja ilgstoši vēja nav un akumulatori ir tukši, jāsēž tumsā. Tādēļ pieslēgums «Latvenergo» ir drošāks. Turklāt - līdzīgi kā citiem enerģijas veidiem - akumulatori gandrīz divkāršo izmaksas.Tradicionāli tiek uzskatīts, ka vēja ģeneratoru uzstādīšanai izdevīgākie ir piekrastes reģioni, taču P.Skujas pieredze liecina, ka tos var veiksmīgi uzstādīt arī Zemgalē. Viņš gan atzīst, ka uz īpaši izdevīgu biznesu cerēt nevajagot. Lai uzstādītu vēja ģeneratoru, nepieciešams saskaņojums ar vietējās pašvaldības būvvaldi, bet, ja iekārtas augstums nepārsniedz 20 metru, parasti nekādu problēmu ar saskaņošanu nemēdzot būt, «Dienai» pastāstīja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”