ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Statistika: Sarūk plaisa starp turīgākajiem un trūcīgākajiem; visa sabiedrība kļūst mazāk turīga

> www.zz.lv
Jelgava

2011. gada 10. februāris 19:03

1150
Statistika: Sarūk plaisa starp turīgākajiem un trūcīgākajiem; visa sabiedrība kļūst mazāk turīga

Latvijā sarukusi plaisa starp turīgākajiem un trūcīgākajiem sabiedrības locekļiem, taču ekonomiskā krīze padara visu sabiedrību mazāk turīgu. Savukārt aptuveni piektajai daļai iedzīvotāju ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

CSP ir apkopojusi «Kopienas statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem» apsekojuma provizoriskos datus par relatīvās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības monetārajiem rādītājiem 2009.gadā. Nabadzības un nevienlīdzības raksturošanai tiek izmantots vienots rādītāju kopums, ko aprēķina visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, informē CSP pārstāvis Edmunds Vaskis.Dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu* apjomā un struktūrā. 2009.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, veidoja 214 latus mēnesī, kas ir par 16% jeb 40 latiem mēnesī mazāk nekā 2008.gadā.Situācija 2009.gadā ar mājsaimniecību ienākumiem ir bijusi vairāk nekā neordināra - lielākajai daļai strādājošo mājsaimniecībām ienākumi caurmērā samazinājās, bet pensionāru mājsaimniecībās (26% no kopējo mājsaimniecību skaita) tie saglabājās stabili vai pat pieauga.Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi darba samaksas veidā, rēķinot uz katru personu, 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 24% jeb 46 latiem. Savukārt pensionāru rīcībā esošo ienākumu apjoms 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 10%, pat ņemot vērā vecuma pensijas ieturējumus, kas bija spēkā no 2009.gada jūlija.Samazinoties kopējam mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomam, sarukusi plaisa starp turīgākajiem sabiedrības locekļiem un trūcīgākajiem jeb ienākumu nevienlīdzība. Sarūkot kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2009.gadā ir samazinājies. 2009.gadā saskaņā ar apsekojuma datiem 475,5 tūkstošiem jeb 21% iedzīvotāju ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni^ (160 latu mēnesī, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju).Aprēķinātie nabadzības indikatori liecina par paradoksālu situāciju – jo zemāki ir valsts iedzīvotāju ienākumi, jo mazāks ir iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. Nākas atzīt, ka sabiedrība ir kļuvusi vienādi mazāk turīga un pie šāda nosacījuma relatīvais rādītājs – nabadzības riska indekss ir sarucis līdz ar vispārējo vidējo ienākumu līmeņa pazemināšanos.Nabadzības riska indekss 2009.gadā ir visstraujāk ir samazinājies pensionāriem. Pensionāri bija vienīgā sociālā grupa, kuras ienākumi 2009.gada laikā nevis saruka, bet pat nedaudz pieauga. 2009.gadā izmaksātais vidējais vecuma pensijas apmērs pieauga par 16%, sasniedzot 163 latus mēnesī, kas pārsniedza nabadzības riska slieksni (160 latus). Uz kopīgā izmaksāto pensiju pieauguma fona, ir sarucis nabadzības riska indekss vientuļajiem pensionāriem 65 gadi un vecākiem. Tas gan nenozīmē, ka nosauktās personas ir kļuvušas turīgākas, bet to rīcībā esošo ienākumu līmenis 2009.gadā pie stabiliem vai pat pieaugušiem ienākumiem 65% gadījumu bija virs nabadzības riska sliekšņa un tikai 35% no vientuļām personām šajā vecuma grupā tika pakļautas nabadzības riskam. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2008.gadā – 80%.Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no valsts, pašvaldības piešķirtajām pensijām un pabalstiem, izmaksātiem alimentiem, stipendijām, sociālās apdrošināšanas pabalstiem un kompensācijām, tai skaitā arī citu valstu. Ja 2008.gadā 19% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2009. gadā jau 28%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2009.gadā sasniegtu 44%, kas ir lielākais rādītājs kopš 2004.gada.Tajā pašā laikā aprēķinātie nabadzības indikatori liecina, ka nabadzības risks 2009.gada laikā vairākām iedzīvotāju grupām, tai skaitā jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, tomēr pieaudzis.Visu veidu mājsaimniecības ar bērniem veido vairāk par trešo daļu no mājsaimniecību kopējā skaita (38% 2009.gadā) un tajās dzīvoja vairāk par pusi (57%) no kopējā personu skaita mājsaimniecībās. Teju katra ceturtā no tām 2009.gadā bija saskārušās ar nabadzības risku. Ievērojami lielāks risks nonākt nabadzībā joprojām ir nepilnām ģimenēm un tām ģimenēm, kurās 3 un vairāk bērnu.Skaidrojumi* Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.^ Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas. Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

Kategorijas

Kategorijas