ZZ.lv ARHĪVS

Logo

ZPR: Zemgales pašvaldības kopā ar Lietuvas partneriem gādā par tīrāku ūdeni Lielupes baseinā

Lietotāju raksti

2011. gada 11. februāris 13:35

1359
ZPR: Zemgales pašvaldības kopā ar Lietuvas partneriem gādā par tīrāku ūdeni Lielupes baseinā

Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) administrācija kā vadošais partneris sākusi jauna Latvijas - Lietuvas sadarbības programmas atbalstītā projekta ieviešanu, kas vērsts uz ūdens kvalitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu Lielupes baseina apsaimniekošanā pierobežas teritorijās.

Savā ziņā tas ir turpinājums nesen ieviestajam Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītajam projektam, kura ieviešanas laikā zemgalieši veica lietus kanalizācijas sistēmas izbūvi Bauskā pie Mēmeles ieteces Lielupē un izstrādāja tehnisko projektu lietus ūdens savākšanas sistēmai 59 hektāru platībā Mūsas upes apkaimē.Savukārt Jelgavas novada Kalnciema un Elejas ciematiem izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūvei, veikta iepriekšējā izpēte Svētes upes krastu sakārtošanai piecu kilometru garumā Svētes pagastā, Staļģenē un Līvbērzē Lielupes un Svētes krastos ierīkotas laivu piestātnes un atpūtas vietas, kas nodrošinātas ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem. Bez tam Bauskā un Gailīšu pagastā trīs atsevišķos Mūsas upes posmos veikta upes gultnes tīrīšana un izveidotas divas labiekārtotas atpūtas vietas, sagatavots un reģionā izplatīts informatīvs buklets par upju piesārņojuma veidiem un pasākumiem to novēršanā, 30 Zemgalē un Lietuvas pierobežā dzīvojošajiem jauniešiem noorganizēta kopīga piecu dienu ekoloģiskas ievirzes atpūtas nometne.Jaunā projekta «Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā» ieviešanā, bez jau agrākajiem sadarbības partneriem - biedrības Baltijas Vides forums un Bauskas novada pašvaldības, pirmo reizi iesaistījusies arī Dobeles un Rundāles novada pašvaldība. Lietuvas pusē sadarbība turpināsies ar Biržu Reģionālā parka administrāciju, biedrību «Baltijos aplinkos forumas» un Pakruojis rajona pašvaldību.Arī šī projekta mērķis ir uzlabot Lielupes upes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgus pasākumus efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai un tās plānošanai pierobežas - galvenokārt lauku teritorijās, vienlaicīgi paaugstinot iedzīvotāju zināšanas un prasmes.Lai to sasniegtu, Bauskas novadā, piemēram, izstrādās 10 tehniski ekonomiskos pamatojumus (TEP) dzeramā ūdens un tikpat daudz tehniskos projektus notekūdeņu apsaimniekošanai. Bez tam baušķenieki piecās vietās upju krastos labiekārtos atpūtas vietas ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem un atpūtnieku vidū veiks informatīvi izglītojošas kampaņas. Tāpat iecerēts piecās vietās Mēmelē, Mūsā un Lielupē veikt upes gultnes tīrīšanu, pavisam 1250 garumā.Arī Rundāles novada pašvaldība divos Lielupes posmos tīrīs upes gultni, Mežotnes pilskalna teritorijā tūristu ērtībām izbūvēs kāpnes, ierīkos ugunskura vietas, uzstādīs solus un galdiņus, atjaunos un labiekārtos senu dzidrā ūdens avotiņu, rīkos iedzīvotāju informatīvi izglītojošas kampaņas, kopā ar pārējiem projekta partneriem no Latvijas un Lietuvas organizēs piecu dienu pārbraucienu ar laivām pa Lielupes baseina upēm, ņems ūdens paraugus, testēs tā kvalitāti un ar rezultātiem iepazīstinās tuvākās apkaimes iedzīvotājus.Savukārt dobelnieki, piedaloties minētā projekta ieviešanā, pievērsīsies vides aizsardzībai Gardenes daudzdzīvokļu māju mikrorajonā, kas plašākā sabiedrībā zināms kā padomju laika armijnieku izmitināšanas vieta ar gauži nesakārtotu vides infrastruktūru. Tāpēc ar pārrobežu sadarbības programmas atbalstu paredzēts izstrādāt TEP un tehnisko projektu Gardenes dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai.Projekta ieviešana uzsākusies ar portāla izveidi internetā par ūdens kvalitāti Lielupes upju baseinā un fotokonkursa organizēšanu fotouzņēmumu atlasei tematiskam sienas kalendāram turpmākajiem diviem gadiem ar ko nodarbojas Baltijas Vides foruma speciālisti. Savukārt pārējie partneri gatavo atbilstīgus publiskos iepirkumus konkrētu darbu izpildei.Projekta ieviešana ilgs 21 mēnesi un tā kopējās izmaksas ir 962 932, 68 eiro. Ņemot vērā, ka minētā projekta ieviešana būs nopietns ieguldījums Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā, programmas Sekretariāts Rīgā tam piešķīris prioritāru nozīmi un ar lielu interesi sekos līdzi plānoto aktivitāšu īstenošanai.Juris Kālis,Zemgales Plānošanas reģiona informācijas speciālists darbam ar plašsaziņas līdzekļiem

Kategorijas

Kategorijas