Pētījums: Latvijā laimīgi jūtas 63% iedzīvotāju
Latvijā kopumā laimīgi jūtas 63% iedzīvotāju, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti. Savukārt nelaimīgi jūtas 31% iedzīvotāju.
Gada laikā laimīgo skaits ir nedaudz pieaudzis - par četriem procenta punktiem. Tomēr šā gada rādītājs ir sliktāks, nekā tas bija laikā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un tā saucamajos treknajos gados. Kopumā Latvijas iedzīvotāji vislaimīgākie bija 2005.gadā, kad sevi par laimīgiem atzina 69% iedzīvotāju.Jaunākajā SKDS aptaujā, atbildot uz jautājumu „Vai jūs kopumā jūtaties laimīgs”, piektā daļa (21%) aptaujāto sacīja „jā”, bet 42% - „drīzāk jā”. Kopumā tikai 31% respondentu atzina sevi par nelaimīgiem, jo atbildēja ar „nē” vai „drīzāk nē”.“Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka, neskatoties uz augsto neapmierinātības līmeni daudzos un dažādos jautājumos, iedzīvotāju kopējā apmierinātība ar savu dzīvi Latvijā tomēr ir augsta. Tas liek arī domāt, ka kopējo laimes izjūtu lielā mērā ietekmē citi faktori, kas nav saistīti ar valstī un sabiedrībā notiekošā vērtējumiem,” secina pētījuma veicēji.Vislaimīgākie ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecumā no 18 līdz 34 gadiem – 80%), bet, pieaugot respondentu vecumam, laimīgo īpatsvaram ir tendence pakāpeniski samazināties. Vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem sevi par laimīgiem atzīst vairs tikai puse (52%) respondentu. Tāpat aptauja liecina, ka Latvijas sievietes (65%) ir laimīgākas nekā vīrieši (60%).Ģimenes, kurās ir bērni (70%), ir laimīgākas nekā ģimenes bez bērniem (58%). Strādājošie (68%) ir laimīgāki par nestrādājošajiem (57%), savukārt privātajā sektorā strādājošie (69%) ir laimīgāki par valsts sektorā strādājošajiem (65%), parāda pētījums.“Respondentu atbildes dažādās ienākumu grupās liecina, ka tēzei „nauda laimi nenes” varētu lielā mērā būt taisnība. Saskaņā ar aptaujas datiem nelaimīgāki kā vidēji ir tikai paši trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji,” secina pētnieki.Aptauja atklāj, ka pastāv izteikta sakarība starp izglītības līmeni un laimes izjūtu, jo respondenti, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība, daudz biežāk (71%) ir atzinuši, ka jūtas laimīgi, salīdzinājumā ar respondentiem ar vidējo un vidējo speciālo (62%) vai pamatizglītību (48%).
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”