Lai stiprs stāv tavs sniegavīrs!

2011. gada 16. februāris 19:33

672

Gadumijas vakarā parasti pietiek spēka kopā ar citiem turēties veiksmes, veselības vēlējumu straumē un pacelties uz viļņa. Lai nepiepildītos paruna, ka «ar labiem solījumiem bruģēts ceļš uz elli», var noderēt īsa pamācība, kā un ko solīt pašam sev.

Sniegavīrs stāvēs ilgi un stabili, ja apakšā būs lielākā bumba, augšā – mazākā. Ne velti piramīdas salikšana ir viena no bērnu pirmajām attīstošajām rotaļām – skaties un mācies! Par dzīves jēgu nav jājautāAbstraktas runas par dzīves jēdzīgumu parasti ved strupceļā, bet, lai apsēstos «pie baltas lapas», jāatrod drosme būt godīgam. Psiholoģe Gita Paspārne atgādina izcilā Vīnes psihoterapeita un filosofa Viktora Frankla sacīto: «Jautāt par dzīves jēgu vispār – ir kļūdains jautājuma uzstādījums, jo tas miglaini apelē pie vispārīgiem priekšstatiem par dzīvi, bet ne pie katra paša, individuālās esamības.» V.Frankls uzsvēris, ka ikviens cilvēks ir neatkārtojams, tāpat kā viņa esamība, un jēga ir mainīga ne tikai no cilvēka uz cilvēku, bet vienam cilvēkam arī no vienas dienas uz citu, pat no vienas stundas uz citu. «Cilvēkam pati viņa dzīve liek atbildēt uz savas dzīves jēgas jautājumu, ne ar runāšanu, bet personisko rīcību, izvēles atbildību. Lielā mērā tieši savas mirstības apziņa dod iespēju iegūt jēgu dzīvei,» skaidro G.Paspārne. Veidojot nākotnes plānus, jāņem vērā, ka tie jāapraksta iespējami konkrēti un pozitīvi, bet jābūt gatavam, ka procesā var rasties nepieciešamība izdarīt korekcijas. Nodomiem jābūt atkarīgiem no paša spēkiem un iespējām, jāuzskaita esošie vai nepieciešamie resursi, turklāt tikpat svarīgi precīzi nosaukt kritērijus, pēc kuriem varēs atpazīt, ka plāns ir realizējies, – kādi konkrēti rezultāti to apliecinās, kā sasniegumus varēs «izmērīt».Trīs lietas – labas lietasPēc V.Frankla domām, cilvēka dzīves jēgu var ietvert triādē: radīšanas vērtības, pieredzes vērtības un attieksmes vērtības. «Radīšana – tas, ko mēs dodam savā dzīvē, pieredze – tas, ko mēs paņemam no dzīves, un attieksme jeb pozīcija, kuru realizējam attiecībā pret savu likteni. Ja cilvēks realizējis šīs vērtības, viņš ir piepildījis dzīves jēgu,» skaidro G.Paspārne. Turklāt radīšanas vērtības izpaužas gan kā ģeniāls mākslas darbs vai zinātnieka radīta nākotnes degviela, kas glābs visu pasauli no enerģētiskas krīzes, gan kā vecmāmiņas adītas zeķes saviem mīļajiem cilvēkiem. Attieksmi V.Frankls vērtējis visaugstāk. «Tā var izpausties viscēlākajā veidā arī apstākļos, kad nav iespējas realizēt sevi darbā, radīšanā, mīlestībā. To ar savu dzīvi un cilvēka cienīgu izdzīvošanu nacistu koncentrācijas nometnes apstākļos pierādīja pats psihoterapeits. Pateicoties attieksmei pret savu smago stāvokli, kuru viņš nav izvēlējies, cilvēks ir spējīgs pacelties tam pāri un pāraugt sevis paša robežas,» pamato psiholoģe.Kas ir tavā ceļasomā?Katrs, kurš piedzīvojis jurģus, zina, cik daudz no iekrātā aizceļo nevis uz jaunajām mājām, bet miskasti. Izspēlēt improvizētus jurģus būtu pārāk radikāli, bet sakravāt «garīgo ceļasomu» noderētu gan. G.Paspārne skaidro, ka V.Frankla pieminētās vērtības var būt kā labas «kastītes», kurās salikt savu vērtību sarakstu. Ko es radu, tas ir, dodu pasaulei no sevis? Ko vēl gribētu dot? Kā un kad es to darīšu? Ko paņemu kā vērtīgu pieredzi, no kuras mācos? Kādu pieredzi vēl vēlos iegūt? Kā es veidoju un veidošu savu attieksmi pret to, kas notiek ar mani un manu apkārtni?Detalizēta saraksta veidošana dienai, nedēļai un arī gadam ir vērtīga gan no laika pārvaldīšanas, gan personīgās garīgās veselības profilakses viedokļa. «Tad var konkrēti formulēt, ko plānoji izdarīt un kas no tā izdevās, iegūt lielāku gandarījumu no konkrētiem paveiktiem darbiem,» uzsver psiholoģe. Domāšanu vairs nenomāks nepaveikto darbu gūzma. Veidojot paveiktā un paveicamā sarakstu, iespējams izvērtēt arī prioritātes.Negribu, nevaru un nedarīšuVaimanāšana «neko negribu, nevaru un nekas nesanāk» ne vienmēr uzreiz jāapklusina. Reizēm rokas nolaižas, ja rezultāta nav pat pēc lieliem pūliņiem. Reizēm pietiek ar bailēm, ka nesanāks tā, kā ceram. Nevar noliegt – dažreiz aizbildināmies ar nevarēšanu, ja nemaz negribam darīt.G.Paspārne atgādina, ka noskumušie, vīlušies censoņi ir jāuzklausa – varbūt viņi vēlas vien skaļi izpaust emocijas, un tad jau arī paši varēs sakopot domas, izanalizēt, kas sanācis un ko vēl var darīt lietas labā. Bailīgajam arī var būt nepieciešama emocionālā iejūtība, sapratne, ka var un drīkst baidīties. Bailes liecina arī par to, cik stipri cilvēks tomēr vēlas kaut ko – vienaldzīgie nebaidās. Kad emocijas pierimušas, varam mēģināt palīdzēt meklēt risinājumus.Savukārt negribēšana ir paša cilvēka atbildība. Pārliecināšanai visbiežāk nebūtu nekādas jēgas, jo negribētājs vienmēr atradīs citus argumentus, kāpēc viņš nevar.

ZZ.lv ARHĪVS

Lai stiprs stāv tavs sniegavīrs!

Kategorijas