ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Pētnieki Krievijas nevēlēšanos atvērt komunisma laika arhīvus skaidro ar lielvalsts vēlmi dalību Otrajā pasaules karā joprojām izmantot kā kaut ko labu

> BNS
Jelgava

2011. gada 18. februāris 09:31

617
Pētnieki Krievijas nevēlēšanos atvērt komunisma laika arhīvus skaidro ar lielvalsts vēlmi dalību Otrajā pasaules karā joprojām izmantot kā kaut ko labu

Arhīvu materiālu par komunisma režīma noziegumiem pieejamība ne tikai Krievijā, bet arī citās valstīs joprojām ir problēma, savukārt Krievijas nevēlēšanās šajā ziņā sadarboties joprojām saistīta ar lielvalsts vēlmi savu līdzdalību Otrajā pasaules karā izmantot kā kaut ko labu.

Šādu pārliecību piektdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" pauž "Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformas" darba grupas pārstāvji - Stokholmā dibinātā Komunisma noziegumu informācijas institūta dibinātājs vēsturnieks Anderss Jemdāls un Čehijas Totalitāro režīmu studiju institūta direktors Pavels Začeks.Komentējot pašreizējo situāciju vēstures izpratnes tuvināšanā Eiropā, Začeks norāda - atšķirības vēstures izpratnē Rietumeiropā, Centrālajā un Austrumeiropā joprojām ir jūtamas. "Tas nav vienkārši ne Čehijai, ne Polijai, ne Baltijai, taču mēs saprotam, ka tā ir kopīga problēma un mūsu uzdevums ir rūpēties, lai Eiropas līmenī tiku pacelta ne tikai nacisma, bet arī komunisma pieredze. Tas prasīja divus gadus, bet tagad mēs Eiropas Parlamentā un citās institūcijās runājam par veselas pētniecības organizācijas izveidošanu," situāciju raksturoja pētnieks, piebilstot, ka nu jārisina arī vairāki tehniski jautājumi, piemēram, kā piesaistīt naudu, un to risināšanā svarīga būs gan Centrālās, gan Austrumu Eiropas valdību iesaistīšanās.Savukārt atbildot uz jautājumu par arhīvu materiālu pieejamību, Začeks atzīst, ka Čehija šajā ziņā ir liberālāka par dažu citu Centrālo un Austrumu Eiropas valsti. "Mēs esam labākā pozīcijā nekā, piemēram, Vācija un virkne citu valstu. No otras puses, Čehijā joprojām notiek diskusijas ar slepenajiem dienestiem par materiāliem, kas attiecas uz valsts drošību. Taču tas ir normāli pat tad, ja ir pagājuši jau 20 gadu pēc komunisma sabrukuma," viņš raksturo situāciju.Turpretī attiecībās ar Krieviju šis jautājums risinās problemātiski. "Krievija ir problemātiska tādēļ, ka nevēlas dalīties ar dokumentiem. Nesen prezidents Dmitrijs Medvedevs izteicās, ka Krievijai vajadzētu izvērtēt Staļina darbības, taču attieksme ir, tā teikt, 50 pret 50. Krievijā ir joprojām diezgan spēcīga komunistu partija, arī valdošā Putina partija negrib to aiztikt, jo uzskata to par Krievijas uzvaras pagātni," norāda Jemdāls.Viņaprāt, tas ir slikti pašai Krievijai, jo, lai arī īstermiņā to var izmantot iekšpolitiskiem mērķiem, ilgtermiņā arī Krievijai ir jātiek galā ar savu totalitāro pagātni."Es esmu bijis Maskavas arhīvā, un tur joprojām, kamēr meklējat čekas dokumentus par sevi, uz jums no lielām gleznām pie sienas noraugās Markss un Ļeņins... Tas būtu tas pats, kas Berlīnes arhīvā uz jums skatītos Gēbelss un Gērings, kamēr jūs pētāt nacistu arhīvus," piebilst Jemdāls.Pētnieks norāda, ka Krievijas nevēlēšanās sadarboties skaidrojama gan ar ekonomisko, gan morālo atbildību, jo Krievija joprojām vēlas izmantot savas līdzdalības faktu Otrajā pasaules karā kā kaut ko labu."Krievijai joprojām ir grūti pieņemt, piemēram, Baltijas valstu zaudējumu. Kamēr mēs to saucam par okupāciju, Krievija to uzskata par savām tiesībām iekļaut Baltiju impērijas sastāvā," atgādina Jemdāls.Savukārt panākto vienošanos par Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas izveidi Začeks dēvē par labu ideju, atzīstot gan, ka tas dod nelielas cerības uz arhīvu atvēršanu Krievijā."Taču mēs sastopamies arī ar citiem procesiem Krievijā, proti, centieniem izmantot jauno valsts vēstures politiku, lai legalizētu šā brīža politisko varu. Tā ir problēma. Tomēr ir labs ikviens ceļš, kādā mēs varam piekļūt tuvāk padomju laiku materiāliem. (..) Bet, protams, mums ir arī pozitīvi signāli no Krievijas. Krievijā ir cilvēki, kuri par to grib runāt, kuri grib rīkoties un kuriem nepatīk šī vienpusējā nostāja mūsu vēstures jautājumos," piebilst pētnieks."Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformas" ("Platform of European Memory and Conscience") darba grupā apvienojušās 26 organizācijas no 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un tā patlaban intensīvi meklē finanses, lai īstenotu ieceri izveidot ES mēroga organizāciju totalitāro režīmu izpētei, kas palīdzētu atklāt joprojām nezināmo par PSRS totalitārā režīma noziegumiem un vairot sapratni eiropiešos par Otrā pasaules kara sekām un to, ka nacisms un staļinisms ir vienlīdzīgi ļaunumi.

Kategorijas

Kategorijas