ZZ.lv ARHĪVS

Iespējams, «Latvenergo» putro jēdzienus «mājsaimniecība» un «lietotājs»

Jānis Stundiņš

2011. gada 22. februāris 13:13

2940
Iespējams, «Latvenergo» putro jēdzienus «mājsaimniecība» un «lietotājs»

Atsaucoties uz portālā zz.lv publicēto statistikas ziņu «Elektrību līdz 100 kWh mēnesī patērē tikai 4% mājsaimniecību», AS «Latvenergo» pārstāvis lūdza to koriģēt, jo, pēc Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijas, mājsaimniecības lietotājs ir «Sadales tīkla» galalietotājs, taču esam atteikušies to koriģēt, jo, pēc šā paša likuma, «lietotājs» nenozīmē «mājsaimniecību».

«Latvenergo» pārstāvis Andris Siksnis portālam zz.lv vēstīja, ka «AS «Latvenergo» savā novērtējumā par mājsaimniecību patēriņu balstās uz noslēgtajiem līgumiem ar iedzīvotājiem, t.i. elektroenerģija tiek piegādāta privātpersonai. Pēc Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijas, mājsaimniecības lietotājs ir galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības. Tātad, ja iedzīvotājs elektrību ir pieslēdzis objektam, kas pēc būtības ir šķūnis vai garāža, tad viņš šo elektroenerģiju izlieto savā mājsaimniecībā.»«Arī sadales sistēmas operatora AS «Sadales tīkls» uzdevums ir nevis analizēt, kas tieši ir pieslēgts konkrētajā pieslēguma vietā aiz skaitītāja, bet nodrošināt pieslēgumu ar atbilstošu uzskaites mēraparātu,» raksta A.Siksnis.Taču portālā zz.lv ievietotajās statistikas ziņās ir lietots jēdziens «mājsaimniecība», nevis «mājsaimniecības lietotājs».Portāls zz.lv jēdzienu «mājsaimniecība» līdzīgi citiem medijiem lieto LR Centrālās statistikas pārvaldes definētajā izpratnē: «Mājsaimniecība ir viena vai vairākas personas, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus. Savukārt mājsaimniecības locekļi ir personas, kurām ir kopīgi izdevumi ar pārējiem mājsaimniecības locekļiem.»Tas nebūt nav tas pats, ko definē Elektroenerģijas tirgus likums, kurā skaidri pateikts: «mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības». Kā redzams, likumā nav runas par mājsaimniecību kopumā, bet gan par lietotāju - vienu mājsaimniecības pārstāvi, ar kuru «Sadales tīklam» ir līgums.Tāpēc, portāla zz.lv skatījumā, «Latvenergo» prasība pēc korekcijām statistikas informācijā bija nepamatota un, vēl jo vairāk, uzņēmums pats nepamatoti lieto jēdzienu «mājsaimniecība».Likuma tekstā zz.lv pārliecinājās, ka Elektroenerģijas tirgus likumā nevienā vietā netiek lietots jēdziens «mājsaimniecība», tā vietā lietojot jēdzienu «mājsaimniecības lietotājs», tāpēc ir pamats uzskatīt, ka uzņēmuma «Latvenergo» paziņojumos lietotais «mājsaimniecības» jēdziens nav korekts gan attiecībā uz minēto likumu, gan arī - tas maldina sabiedrību, «lietotāju» uzdodot par «mājsaimniecību».Elektroenerģijas tirgus likums definē «lietotāju» nevis pašu «mājsaimniecību», un tāpēc, iespējams, «Latvenergo» informācija atšķiras no statistikas informācijas, jo gluži pareizi «Latvenergo» pārstāvis ir norādījis, ka «mājsaimniecības lietotājs» elektrību var būt pieslēdzis «arī objektam, kas pēc būtības ir šķūnis vai garāža», taču tā nav «mājsaimniecība» statistikas izpratnē, dēļ kuras uzņēmums «Latvenergo» savos agrākajos statistikas paziņojumos, iespējams, ir maldinājis sabiedrību.Kā šorīt ziņots, tirgus, sociālo un tirgus pētījumu aģentūras «TNS Latvia» un LNT raidījuma «900 sekundes» veiktajā aptaujā secināts, ka elektrību līdz 100 kilovatstundām (kWh) mēnesī apkures sezonā patērē tikai aptuveni četri procenti mājsaimniecību.Ceturtā daļa aptaujāto (26%) atzīst, ka vidēji patērē no 100 līdz 199 kWh mēnesī, savukārt 22% aptaujāto apkures sezonā tērē vidēji 200 līdz 299 kWh mēnesī. 20% respondentu norādīja, ka tērē 300 līdz 499 kWh mēnesī, savukārt virs 500 kWh mēnesī patērē 8% aptaujāto. Salīdzinoši lielam skaitam aptaujāto – katram piektajam (20%) – nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.Jāpiebilst, ka šo statistiķu informāciju ticamāku padara nesen zz.lv ievietotās lietotāju aptaujas (zem šīs saites ) rezultāti, kuri bija līdzīgi.