ZZ.lv ARHĪVS

Logo

«TNS Latvia» aicina aptauju par elektroenerģijas tarifiem nesalīdzināt ar «Latvenergo» datiem

Jānis Stundiņš
Jelgava

2011. gada 22. februāris 17:32

1438
«TNS Latvia» aicina aptauju par elektroenerģijas tarifiem nesalīdzināt ar «Latvenergo» datiem

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra «TNS Latvia» izsūtījusi paziņojumu, kurā aicina nesalīdzināt tās veiktās aptaujas datus ar «Latvenergo» datiem, jo aģentūras mērķis bijis noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par elektroenerģijas patēriņu, un tāpēc nav zināms, vai katrs aptaujātais pārstāv vienu atšķirīgu mājsaimniecību statistikā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem izpratni un viedokli par elektroenerģijas patēriņu viņu mājsaimniecībās apkures sezonā. Līdz ar to pētījuma rezultātus nav korekti interpretēt kā statistiku par elektroenerģijas patēriņu Latvijas mājsaimniecībās un pretstatīt «Latvenergo» apkopotajai kopējai statistiskajai informācijai, informē «TNS Latvia» mārketinga vadītāja Laura Vendele.«TNS Latvia» klientu vadītāja Revita Logina aptaujas rezultātus komentē: «Jāuzsver, ka aptuveni piektdaļai Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir grūti pateikt, vidēji cik kWh mēnesī apkures sezonā patērē viņu mājsaimniecības. Pētījuma dati iezīmē tendenci, ka iedzīvotāji nezina patieso elektroenerģijas patēriņu savās mājsaimniecībās. Turklāt, interpretējot datus, ir jāņem vērā, ka jautājums tika uzdots par apkures sezonu, kurā elektroenerģijas patēriņš ir augstāks. Zināmā mērā pētījuma rezultāti izskaidro arī radušos neizpratni iedzīvotāju vidū par elektroenerģijas tarifu izmaiņām. Apkures sezonā, kad ir gadā augstākais elektroenerģijas patēriņš, vairumam iedzīvotāju ir grūti spriest par vidējo mēneša patēriņu gadā.»Kā iepriekš ziņots, atsaucoties uz portālā zz.lv publicēto statistikas ziņu «Elektrību līdz 100 kWh mēnesī patērē tikai 4% mājsaimniecību», AS «Latvenergo» pārstāvis lūdza portālu koriģēt informāciju, jo, pēc Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijas, mājsaimniecības lietotājs ir «Sadales tīkla» galalietotājs, taču ar šādiem argumentiem zz.lv nolēma to nekoriģēt, jo, pēc šā paša likuma, «lietotājs» nav identisks statistikas «mājsaimniecībai».«Latvenergo» pārstāvis Andris Siksnis portālam zz.lv vēstīja, ka «AS «Latvenergo» savā novērtējumā par mājsaimniecību patēriņu balstās uz noslēgtajiem līgumiem ar iedzīvotājiem, t.i. elektroenerģija tiek piegādāta privātpersonai. Pēc Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijas, mājsaimniecības lietotājs ir galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības. Tātad, ja iedzīvotājs elektrību ir pieslēdzis objektam, kas pēc būtības ir šķūnis vai garāža, tad viņš šo elektroenerģiju izlieto savā mājsaimniecībā.»«Arī sadales sistēmas operatora AS «Sadales tīkls» uzdevums ir nevis analizēt, kas tieši ir pieslēgts konkrētajā pieslēguma vietā aiz skaitītāja, bet nodrošināt pieslēgumu ar atbilstošu uzskaites mēraparātu,» raksta A.Siksnis.«TNS Latvia» precizējums atšķiras no «Latvenergo» paustā ar to, ka pētījumu aģentūra pieļauj, ka katrs aptaujātais varbūt nepārstāv vienu mājsaimniecību. Savukārt «Latvenergo» prasība pēc korekcijām statistikas informācijā portāla zz.lv skatījumā bija nepamatota, jo Elektroenerģijas tirgus likums definē «lietotāju» nevis pašu «mājsaimniecību», un tāpēc, iespējams, «Latvenergo» informācija atšķiras no statistikas informācijas, jo gluži pareizi «Latvenergo» pārstāvis ir norādījis, ka «mājsaimniecības lietotājs» elektrību var būt pieslēdzis «arī objektam, kas pēc būtības ir šķūnis vai garāža».«TNS Latvia» sadarbībā ar LNT raidījumu «900 sekundes» kopš 2010.gada sākuma regulāri veic Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem aptaujas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli, izpratni un attieksmi pret dažādiem sabiedrībā aktuāliem sociāli ekonomiskiem jautājumiem. 2011.gada februārī tika veikts pētījums, kurā ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem tika vaicāts, aptuveni cik daudz kWh (kilovatstundas) mēnesī vidēji patērē viņu mājsaimniecība apkures sezonā.Pētījuma rezultāti atklāj, ka salīdzinoši lielam skaitam aptaujāto – katram piektajam (20%) – nav konkrēta viedokļa par to, vidēji cik kWh mēnesī apkures sezonā patērē viņu mājsaimniecības. Ceturtā daļa aptaujāto (26%) atzīst, ka vidēji mājsaimniecībā apkures sezonā patērē no 100-199 kWh mēnesī, savukārt 22% aptaujāto - vidēji 200-299 kWh mēnesī. Piektā daļa aptaujāto (20%) apkures sezonā mājsaimniecībā vidēji patērē 300-499 kWh mēnesī, savukārt virs 500 kWh mēnesī mājsaimniecībā patērē 8% aptaujāto ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Neliela daļa aptaujāto (4%) atzinuši, ka vidējais elektroenerģijas patēriņš viņu mājsaimniecībā apkures sezonā nepārsniedz 100 kWh mēnesī.Aptauju tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra veica laikā no 15.februāra līdz 17.februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 500 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.Kā iepriekš ziņots, laikā no 1996.gada līdz 2006.gadam pakāpeniski samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas gadā vidēji tērē mazāk par 1200 kilovatstundām (kWh) elektroenerģijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumu dati.Kā liecina pieejamie statistikas dati, 1996.gadā līdz 1200 kWh gadā patērēja 70,5% mājsaimniecību, 2001.gadā - 59,2%, bet 2006.gadā - 34,2%. Desmit gadu laikā būtiski samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas patērēja mazāk nekā 400 kWh gadā jeb ap 33 kWh mēnesī. 1996.gadā tādas veidoja 11,2%, bet 2006.gadā - 2,9%. Attiecīgi desmit gadu laikā to mājsaimniecību īpatsvars, kas patērēja vairāk nekā 1200 kWh gadā, audzis no 29,5% līdz 65,8%.Par mājokli šo apsekojumu izpratnē tiek uzskatīts pastāvīgai dzīvošanai piemērots telpu komplekss vai atsevišķa telpa, miteklis, dzīvoklis, savrupmāja. Savukārt mājsaimniecība ir persona vai personu grupa, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības, kam ir kopēji izdevumi uzturam un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā, kuras uzturēšanu sedz kopīgi.Kā ziņots, no 1.aprīļa stāsies spēkā jauna elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība, saskaņā ar kuru par pirmajām kopš 1.aprīļa patērētajām 1200 kWh būs jāmaksā līdzšinējais tarifs 8,25 santīmi par kilovatstundu, bet par turpmākajām 1200 kWh līdz nākamā gada 1.aprīlim būs jāmaksā 10,74 santīmi par kWh. 2012.gada 1.aprīlī uzskaite sāksies no sākuma.AS «Latvenergo» izteikti pārmetumi par aprēķiniem, cik lielu daļu mājsaimniecību ietekmēs izmaiņas un ko tieši energokompānija subsidēs no savas peļņas, nepaaugstinot tarifu par pirmajām 1200 kWh. Saskaņā ar «Latvenergo» datiem aptuveni 49% uzņēmuma klientu-mājsaimniecību tērējot mazāk nekā 100 kWh elektroenerģijas mēnesī jeb mazāk nekā 1200 kWh gadā, tādējādi šos klientus tarifu aprēķināšanas kārtības izmaiņas neskaršot. 29% patērē 101-200 kWh mēnesī, 16% - 200-400 kWh mēnesī, bet 6% - vairāk nekā 400 kWh mēnesī. Energokompānija gan atzinusi, ka tās aprēķinos iekļautas arī garāžas un citi mazi objekti, taču tie veidojot vien 4%, kas nav būtisks apjoms.

Kategorijas

Kategorijas