LIAA: pašlaik tiesās ir četras prasības pret uzņēmējiem par Eiropas Savienības fondu līdzekļu atmaksu

2011. gada 1. marts 19:50

1523

LIAA: pašlaik tiesās ir četras prasības pret uzņēmējiem par Eiropas Savienības fondu līdzekļu atmaksu

Pašlaik tiesās ir četras prasības pret uzņēmējiem par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu atmaksu, pastāstījis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta Programmu vadības nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko. Starp prasībām ir arī Jelgavas vēja tuneļa projekts.

Saskaņā ar viņa teikto pašlaik ir četri ES finansēti projekti, par kuriem LIAA ir iesniegusi prasību tiesā par līdzekļu atgūšanu. Tāpat ir "Gaisa sporta sertifikācijas centrs", kur pašlaik tiesvedība nav sākta, taču, ja projekta realizētāji vēl kādu laiku neatbildēs uz LIAA vēstuli par līdzekļu atmaksu un atmaksas grafika saskaņošanu, arī par šā projekta līdzfinansējuma atguvi LIAA varētu iesniegt prasību tiesā.Aleksejenko aģentūru BNS informēja, ka no četriem projektiem, par kuru finansējuma atguvi ir iesniegti pieteikumi tiesā, divi ir apmācību programmās, kas reāli nav notikušas. Viņš paskaidroja, ka LIAA to atklāja projektu ieviešanas gaitā, taču daļa līdzekļu jau bija izmaksāti.Tāpat ir projekts par niedru pļaušanu. Šajā projektā lieta ir nonākusi līdz tiesai, jo projektam tika izmaksāts avanss, taču iegādāta, visticamāk, tika lietota tehnika. Tagad LIAA šajā lietā tiesājas par avansa atmaksu, klāstīja Aleksejenko.LIAA pārstāvis piebilda, ka pēdējais projekts ir kokzāģētava "Meža pasaule" - gadu pēc paredzētās projekta realizācijas aģentūra saņēma informāciju, ka uzņēmumā saimnieciskā darbība nenotiek. "Devāmies skatīties uzņēmumu ārkārtas pārbaudē - iekārtas atradās tajās pašās telpās, taču darbība nenotika. Iespējams, uzņēmējam bija problēmas ar biznesa plānu, jo iekārtas nebija mēģināts pārvest uz citu vietu," viņš atzina.Aleksejenko arī norādīja, ka procesā ir vēl vairāki dažādi gadījumi. Viens no tiem ir līguma pārkāpums par aizliegumu izvest iegādātās iekārtas no Latvijas. "Ja mēs konstatējam, ka iekārtu nav, mēs uzdodam uzņēmējam veikt darbības, lai iekārtas tiktu atgādātas atpakaļ Latvijā, tad atskaitām to periodu, cik ilgi iekārtas neatradās ,un uzliekam par to soda naudu. Ja šī iekārta atkal atradīsies Latvijā, mēs nepiedzenam visu finansējuma summu," sacīja LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta Programmu vadības nodaļas vadītājs.Viņš uzsvēra, ka līgums, kas slēgts par ES līdzekļu piesaistītājiem, ir civiltiesisks un sākumā LIAA mēģina vienoties par naudas atmaksu sarunu ceļā.LIAA ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tās mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apmēra pieaugumu, un palielināt Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.Kā zz.lv iepriekš ziņoja, ka ES doto miljonu uzraugiem varētu rasties bažas, vai Jelgavas zinātnes parkā abi uzceltie objekti (skandalozu slavu ieguvušais vēja tunelis Peldu ielā 4 un biznesa inkubators un būvizstrādājumu testēšanas centrs Peldu ielā 7) jau projektu gatavošanas laikā nebija lemti izsaimniekošanai. Šaubu ēna ap Zemgales Tehnoloģisko parku Lielupes labajā krastā starp pašlaik topošo dambi un Cukura ielu veidojusies jau kopš laika, kad Jelgavas Domes vadībai par zinātnes parka izveidi pirms septiņiem gadiem radās tikai ideja.Pašvaldība pārmetumus izpelnījusies par darījumiem ar zemi, uz kuras cerētā ēku kompleksa vietā tagad ir tikai divas būves – viena biznesa inkubatoram un būvmateriālu testēšanai, otra – vēja tunelim. Katra uzcelta sava ES projekta laikā, taču abus vieno personas, kas aiz tiem stāvējušas jau ieceru sākumā. Līdzīgi izskatās arī ceļi, kādos it kā cēlie mērķi, kuru ticamību vairoja pieaicinātie zinātnieki, nonākuši uz izputēšanas sliekšņa vai novesti līdz tam.Šīs teritorijas zemes nomas konkurss bija formāls, jo tajā piedalījās tikai viens pretendents – mēnesi pēc iepirkuma izsludināšanas nodibinātais ZTP, ko izveidoja divi dalībnieki: Jelgavas uzņēmējam Imantam Kanaškam piederošā SIA «Zemgales tehnoloģijas» (tagad tā pieder viņa sievai Dainai) un SIA «Kapitālo investīciju kompānija», kuras dibinātājs bija jelgavnieks Kārlis Markus, bet direktors – D.Jansons.Arī vēja tuneļa īpašnieks ir saistīts ar ZTP un projekta izgāšanās – līdzīga. 2010.gada janvārī LIAA klātienē secinājusi, ka tunelī pēdējo reizi sertificēšana notikusi pērn rudenī. SIA «Gaisa sporta sertifikācijas centrs» uz LIAA norādēm nav reaģējusi, tāpēc aģentūra sākusi procedūru par neatbilstībām ES struktūrfondu saņemšanas nosacījumiem.SIA «Gaisa sporta sertifikācijas centrs» līdzīpašnieks Ivars Beitāns (viņam pieder arī Siguldas vēja tuneļa SIA «Aerodium», kas aprūpē Latvijas paviljonu šā gada izstādē «Expo») uzsver, ka plašākus komentārus sniegs piektdienas preses konferencē. Taču uz jautājumu par Jelgavas projekta nebūšanām viņš izsaucas, ka ir tikai mazākuma akcionārs, kam pieder 37 procenti akciju.Viņš neesot bijis klāt struktūrfondu naudas piesaistes laikā. «Kad mēs pieslēdzāmies, bija pēdējais mirklis, lai projekts neizgāztos. Bankas tam neuzticējās, nedeva naudu,» tagad saka I.Beitāns. Pašlaik centra intereses galvenokārt nosakot vairākuma akcionāri. Tāds gan ir tikai viens – puse no uzņēmuma pieder jau minētajam K.Markum. Savukārt līdz pat 2007.gada 14.septembrim SIA «Gaisa sporta sertifikācijas centrs» vienīgais dibinātājs bija K.Markus izveidotā «Kapitālo investīciju kompānija».I.Beitāns teic, ka vēja tunelis gan strādā, bet tā darbību ierobežo jelgavniekiem netīkamā skaņa, tāpēc tuneli palaiž pāris reižu nedēļā. Siguldā esot tāds pat troksnis, bet tur ir ieleja, turklāt nav apdzīvota vieta.«Ziņas» jau rakstīja, ka izgāzusies grandiozā iecere Jelgavā testēt būvmateriālus, bet vēl ķepurojas otrs mērķis – radīt jaunus uzņēmumus būvniecības nozarē.

ZZ.lv ARHĪVS

LIAA: pašlaik tiesās ir četras prasības pret uzņēmējiem par Eiropas Savienības fondu līdzekļu atmaksu

Kategorijas