Šahs. Gājienam četras minūtes

2011. gada 7. marts 17:28

1707

Jelgavnieks Vitālijs Samoļins savām šahista godalgām aizvadītajā sestdienā pievienoja pilsētas 2011.gada čempiona titulu ātrspēlē. Otrajā un trešajā vietā ierindojās Kārlis Daģis un Artjoms Bļinovs.

Ātrspēles čempionāts Jelgavas Šaha kluba jaunajās telpās Mātera ielas hallē bija pulcējis 14 dalībnieku, kuru vidū starptautiskajam meistaram un valsts vīriešu izlases kandidātam V.Samoļinam neapšaubāmi bija lielākās izredzes uz uzvaru, kas arī piepildījās.«Ātrspēlei piemīt dinamika – tā ir ātras domāšanas un labākā gājiena meklējumu simbioze,» ar to acīmredzot šis spēles veids pievilcīgs arī 2009. gada Latvijas šaha čempionam V.Samoļinam.Šahu Vitālijs sācis spēlēt sešu gadu vecumā, kad tēvs viņu aizvedis pie trenera Viktora Krūmiņa. «Trenera loma šahista izaugsmē ir liela,» Vitālijs turklāt pārliecināts, ka ne katrs labs šahists var būt treneris, kas ne vien iepazīstina ar atklātnēm un spēles tehniku, bet arī psiholoģiski sagatavo sacensībām un veido spēlētāja raksturu kopumā.Ko šahs sportistam devis dzīvē? «Tas ir filozofisks jautājums,» pasmaida Vitālijs un spriež, ka bez šīs spēles, kas ļāvusi iegūt daudz draugu un redzēt pasauli, viņš droši vien būtu cits cilvēks. Pēc līdz šim lielākajiem panākumiem – devītās vietas pasaules čempionātā līdz 18 gadu vecuma šahistiem 2008. un Latvijas čempiona titula 2009. gadā – pašlaik esot iestājies tāds kā pārdomu periods. Gandarījumu nav devušas aizsāktās studijas RTU, arī trenēties pēdējā laikā sanācis mazāk. Bet interese par notikumiem šaha pasaulē tāpēc nav mazinājusies (tagad tehnoloģijas, pat mājās sēžot, ļauj uzzināt, kas notiek), un vasarā Vitālijs plāno piedalīties Latvijas čempionātā.«Ja spēlei regulāri nepievērsies, tā «atmaksā» ar sliktāku rezultātu,» pēc turnīra secināja sudraba medaļas ieguvēja Valsts ģimnāzijas divpadsmitklasnieka un šaha meistarkandidāta K.Daģa brālis Mārtiņš, kam maģistrantūras studijas LU līdz ar darbu un dzīvi Rīgā vairs ļaujot iegriezties Jelgavas Šaha klubā tikai pa retam. Tomēr retā iespēja tiek izmantota ar prieku, jo, kā atzīst abi Daģu ģimenes pārstāvji, šahistu brālībai piemīt sava pievilcība. «Spēlēt jau tagad var arī internetā, bet tas nav interesanti,» brāļi ir vienisprātis.Pirmos soļus šahā viņiem iemācījis vectētiņš, un arī māsa pieprotot šo spēli. Jaunākajās klasēs sākuši iet uz nodarbībām pie V.Krūmiņa, kur Kārlis, lai arī retāk, iegriežas joprojām. «Vairāk laika aizņem mācības, jādomā arī par tālākajiem plāniem,» būdams viens no labākajiem sava vecuma spēlētājiem Latvijā, viņš, tāpat kā vecākais brālis, tomēr secina, ka šahs, kas daudz devis rakstura, pacietības un attapības izkopšanā, dzīvē turpmāk paliks vaļasprieka līmenī.

ZZ.lv ARHĪVS

Šahs. Gājienam četras minūtes

Kategorijas