FOTO: Ar «uzlidojumu» puķu tirdziņiem Latvijā svin Starptautisko sieviešu dienu
Šodien daudzviet pasaulē un arī Latvijā tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena, kuras pirmsākumi meklējami vairāk nekā pirms 100 gadiem. Pieprasījums pēc grieztiem ziediem un podiņos audzētajām puķēm bijis jau 7.martā un šogad tas jūtami palielinājies, atzinuši ziedu audzētāji, ziņo tvnet.lv, atsaucoties uz nozare.lv.
"Jau šodien visu dienu puķes pērk pilnā sparā. Specializējamies tulpju audzēšanā, tomēr, vadoties pēc pagājušā gada pieredzes, šogad sastādījām vairākus tūkstošus podiņu ar prīmulām un tās patlaban ir īpaši pieprasītas. Prīmulas padevušās labi - bargā ziema tām bijusi labvēlīga, jo šiem ziediem patīk vēsums," sacīja SIA "Grobiņas zieds" pārstāve Inta Rudenko.Uzņēmēja atzina, ka cilvēku pirktspēja pēdējo divu gadu laikā ir samazinājusies, tomēr ziedu bizness 8.martā neesot apsīcis. "Šo dienu neaizmirst un puķes pērk. Cenas turam pagājušā gada līmenī - sākot no 45 santīmiem par tulpi līdz pusotram latam par rozi, savukārt prīmulu cena svārstās aptuveni viena lata robežās," sacīja Rudenko.SIA "Jēkabpils zieds" vadītāja Rita Gravniece atzina, ka jau 7.martā daudzi brauca pēc puķēm. "Pērk tulpes un rozes, bet uz neļķēm un krizantēmām pagaidām neskatās. Cieņā ir arī podiņi - ciklamenas, acālijas, prīmulas. Kurš turīgāks, tas vairāk raugās uz rozēm. Cenas ziediem turam no 45 santīmiem līdz 1,2 latiem," sacīja Gravniece.Arī Tukuma novada dārzniecības "Ar B Agro" dārzniece Tatjana Kozlovska norādīja, ka pieprasījums pēc ziediem esot ļoti liels."Pat pastāvīgos klientus nespējām nodrošināt. Teju visas rozes un tulpes jau esam aizveduši uz veikaliem Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Dobelē," sacīja Kozlovska, piebilstot, ka aizvadītā ziema bijusi grūta, jo sniega dēļ saplīsis siltumnīcu segums un janvāra sākumā dārzniecība piedzīvojusi kritiskus brīžus. "Tomēr cenas neesam paaugstinājuši un rozes maksā no 60 santīmiem līdz 1,2 latiem," sacīja dārzniece.Sieviešu dienai šogad aprit 100 gadu. 1910.gadā Kopenhāgenā 2.starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma tika nolemts 8.martā svinēt Starptautisko sieviešu dienu kā solidaritātes dienu cīņā par sieviešu līdztiesību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā, ziņo tvnet.lv, atsaucoties uz LETA.Sieviešu cīņa par savām tiesībām aizsākās jau krietni agrāk - 1857.gada 8.martā, kad Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu pret zemajām algām un 14 stundu darba dienu.1908.gada 8.martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstoši sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu bērniem strādāt un iegūtu balss tiesības vēlēšanās.Eiropā Starptautisko sieviešu dienu sāka svinēt kopš 1911.gada, Austrumeiropā - kopš 1913.gada. 1977.gadā ANO pieņēma rezolūciju, kurā tiek pausta vēlme, lai visas tās dalībvalstis 8.martu par godu cīņai par sieviešu tiesībām pasludina par Starptautisko sieviešu dienu.Bijušajā Padomju Savienībā 8.marts bija kļuvis par "sarkano tulpju dienu", kad siltumnīcā uzziedināta tulpe un kāda sīka dāvaniņa tika visām sieviešu kārtas būtnēm - no bērnudārzniecēm līdz veco ļaužu pansionātu iemītniecēm. Kopš 1966.gada līdz PSRS sabrukumam tā bija arī brīvdiena.Latvijas Saeima 2007.gada 24.maijā pēc vairāku gadu pretestības pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot, ka 8.martā tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena.Aizvien nestabilā situācija ekonomikā negatīvi ietekmējusi 8.marta jeb Sieviešu dienas svinēšanas paradumus. Katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka šos svētkus nesvinēs tāpēc, ka valstī ir krīze un nav ko lieki tērēties, liecina pēc "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma veiktā socioloģiskajā pētījuma dati.Teju tikpat respondentu norāda, ka Sieviešu dienu svinēs tikai gadījumā, ja pietiks naudas. Cilvēku atteikšanos no svinībām ierobežoto naudas līdzekļu dēļ apstiprina arī salīdzinājums ar 2010.gada pētījumu, kad šiem apgalvojumiem piekrita mazāka daļa, attiecīgi tikai 18% un 12% aptaujas dalībnieku.Iespējams, valstī notiekošais ietekmējis arī to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 12 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri svētkus noteikti svinēs, - šādi apgalvo vairs tikai katrs trešais jeb 36% Latvijas iedzīvotāju. Par diviem procentpunktiem pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri ir ieņēmuši kategorisku nostāju pret šo svētku svinēšanu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”