Oskara Kalpaka piemiņas vietā
Atzīmējot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pirmā komandiera Oskara Kalpaka piemiņu, viņa bojā eju pārpratuma kaujā 1919. gada 6. martā, svētdienas rītā no Jelgavas uz Saldus novada Airītēm pašvaldības sarūpētajā lielajā autobusā devās LLU studentu korporāciju «Ventonia», «Fraternītas Imantica», studentu biedrības «Šalkone» delegācijas kopā ar citu korporāciju filistriem un krievu studentu korporācijas «Fraternitas Artica» pārstāvjiem.
Braucienā piedalījās arī vēsturnieka Andra Tomašūna dēli Jānis un Juris no Spīdolas ģimnāzijas, Latviešu karavīru kara vēstures Jelgavas grupas vadītāja Raimonda Valtera dēls Kaspars no Rīgas 27. profesionāli tehniskās vidusskolas. Brauciena mērķis bija tuvināt vecāko klašu skolēnus ar studentiem, lai varētu iepazīstināt ar viņu fakultātēm un korporācijām.Uz aicinājumu skolēniem piedalīties braucienā uz Atbrīvošanas cīņās kritušo varoņu piemiņas vietu citas Jelgavas skolas neatsaucās. Viņiem paredzētās 15 vietas izdevās daļēji aizpildīt ar Latvijas armijas senajās formās tērptajiem vīriem, kas vienmēr atsaucīgi piedalās visos kara vēsturei veltītos pasākumos, un citiem interesentiem.Izbraucot no Jelgavas, uz brīdi iegriezāmies Zemessardzes (ZS) 52. bataljona štābā, kur atrodas pulkveža O.Kalpaka piemiņas stends. A.Tomašūns mums pastāstīja par kritisko situāciju, kas toreiz draudēja Latvijai.Dziesmās un sarunās vienoti iebraucām Airītēs. Tur visus pārsteidza daudzo studentu korporāciju karogu un cepuru krāsu krāsu dažādība. No 23 Latvijas studentu korporācijām bija ieradušies 10 korporāciju pārstāvji ar septiņiem karogiem. Priecēja Jelgavas rajona Elejas vidusskolas, Sesavas pamatskolas un Lielplatones sākumskolas 23 skolēnu delegācija, kuru vadīja ZS virseržants Ēriks Grinēvics. Līdz ar to varam teikt, ka īstie Latvijas patrioti meklējami lauku skolās un studentu korporāciju vidū.Noskatījāmies piemiņas ceremoniju, kuru atklāja Kara muzeja direktore Aija Fleija. Igaunijas studentu korporācijas «Revelia» filistrs Veiko Spolītis savā uzrunā godināja Latvijas karavīru varonību kaujās par valsts neatkarību. Noklausījāmies mācītāja aizlūgumu. Pēc jaunsargu zvēresta pieņemšanas ļoti izjusti runāja aktrise Vera Gribača. Bijām gaidījuši mūsu valdības, Saeimas deputātu, militārā orķestra, TV kameras un vairāk armijas karavīru piedalīšanos. Augstāko virsnieku vidū bija Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, viceadmirālis Andrejs Zeibots. Piebūvē aiz atjaunotā muzeja, kurš gan vēl nedarbojas, varējām sasildīties ar karstu kafiju, tēju un nelielu cienastu.Tālāk pāri Ventai devāmies uz Skrundu. Pakavējāmies pie pieminekļa Skrundas atbrīvotājiem, kur 1919. gada 28. janvārī nežēlīgās tuvcīņas likteni izšķīra krievu karavīru rota. Nepatīkami pārsteidza, ka mums, atbraucējiem no Jelgavas, lielajās kupenāsbija jāiemin ceļš uz pieminekli, kura pakājē saule jau nokausējusi 2011. gada 29. janvārī noliktos ziedus. Tas nerada godu Skrundas pašvaldībai. Daudzi nebija redzējuši mūsu novadnieka Jāņa Blūma uzcelto pieminekli 6. marta kauju varoņiem pie Lēnām, kur toreiz sasalušajai Ventai pāri šķūņu dēļu pārklājam cēlas artilēristi un zirgu vezumi. Kājnieki Ventu šķērsoja pāri Varkaļu braslam nedaudz augstāk. Iespaidiem bagāti un priecīgi par saulaino dienu, vienoti dziesmās, atgriezāmies Jelgavā. Pirms Blīdenes vienā no daudzajām padomju armijas kritušo karavīru kapsētām Kurzemē ar klusuma brīdi godinājām R.Valtera 1945. gada 6. martā kritušā vectēva Roberta Valtera un pārējo kritušo piemiņu. Viņu vidū daudz latviešu uzvārdu. Šalkoniete Dārta Uzulēna sava vectēva un viņa brāļa kara gaitu atcerei pretējās frontes pusēs ierosināja nodziedāt latviešu tautas dziesmu un norunāja dzejoli. Abiem laimīgi izdevies pārnākt no kara un pabeigt studijas Lauksaimniecības akadēmijā. Tikai vakarā veltīgi gaidīju reportāžu par O.Kalpaka atceres pasākumiem Airītēs un, iespējams, viņa dzimtajā pusē Meirānos, bet kā nozīmīgu notikumu varēju noskatīties ziņu par nošauto varbūtējo noziedznieku, krievu meteņu svētku gaitu un informāciju par 8. martam izaudzētām tulpēm. Neviena TV programma nebija uzskatījusi par vajadzīgu parādīt, kā tauta godina savus brīvības cīnītājus. Kurp ej, Latvija? Aldis Hartmanis, Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”