Vācu valoda atkal modē

2011. gada 9. marts 10:53

1994

Vācu valodu mācās, lai piemērotos darba tirgus vajadzībām Vācijā, trešdien vēsta laikraksts «Dienas Bizness».

Pēdējā pusgada laikā ir pieaudzis vācu valodu mācīties gribētāju skaits. Tā kā vācu valoda skolās ir tikai otrā vai trešā svešvaloda, tad mācīties gribētāju priekšzināšanas ir nelielas, un lielākoties iedzīvotāji piesakās iesācēju līmenim. Valodas popularitāti apmācību uzņēmumu pārstāvji nešauboties skaidro ar Vācijas darba tirgus atvēršanos, turklāt Vācija ir gan ģeogrāfiski tuvāka, gan saprotamāka nekā Lielbritānija.«Parasti mums vienlaikus ir apmēram 3-5 grupas, tagad, ja spētu nodrošināt ar pasniedzējiem un telpām, tad pieprasījums pēc valodas kursiem varētu sasniegt pat 7 grupas. Šobrīd valodu intensīvi apgūst medicīnas darbinieki - gan ārsti, gan sanitāri, šiem cilvēkiem vairumā gadījumu jau ir sarunāts darbs Vācijas ārstniecības iestādēs. Viņi mācās vācu valodu B2 līmenī, kas atbilst vidēji labam zināšanu līmenim,» skaidro Gētes institūta Valodas nodaļas lietvede Gunta Akmeņkalne.Līdzīgu situāciju novērojusi Valodas mācību centra mācību pārzine Gunita Borzova: «Valodu mācās pārsvarā medicīniskais personāls, tehniskie darbinieki, piemēram, IT speciālisti, kā arī juristi un kopuzņēmumu darbinieki, kuriem tas nepieciešams ikdienas darbam, bet ne darba vajadzībām Vācijā. Šie cilvēki ir ļoti motivēti mācīties - pilda mājasdarbus, velta laiku, iegulda nepieciešamo naudu. Visaktīvākie mācīties gribētāji ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem, darbspējīgākā iedzīvotāju daļa.»Kā ziņots, šogad Vācija atcels ierobežojumus saistībā ar darbu tām valstīm, kuras ES iestājušās 2004.gadā. Tas radīs iespēju Baltijas valstu iedzīvotājiem brīvāk ieņemt pozīcijas Vācijas darba tirgū. No 1.maija Baltijas valstu, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Čehijas un Ungārijas iedzīvotāji varēs brīvi meklēt darba vietas Vācijā.Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošā informācija liecinot, ka visvilinošākais darba tirgus Latvijas iedzīvotājiem līdz šim šķitis Lielbritānijā, Norvēģijā, Somijā. Aptuveni 11% iedzīvotāju, kuri interesējušies par darba iespējām ārpus Latvijas, vēlējās doties strādāt uz Vāciju.NVA EURES tīkla menedžere Inga Gerasimova laikrakstam atzina, ka interese par darba iespējām Vācijā ir pastiprinājusies jau kopš pagājušā gada beigām, īpaši līdz ar sezonas strādnieku vakanču parādīšanos. Savukārt par Austrijas darba tirgu līdz šim ir bijusi visai maza interese, iepriekš vēstīja «Neatkarīgā».Vācijā šobrīd trūkstot inženieru, IT speciālistu, medicīnas darbinieku, bet celtniecības jomā vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki. Bez vācu valodas prasmes šajās valstīs neesot cerību atrast labi apmaksātu darbu.SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis esot optimistiski noskaņots. Viņš «Neatkarīgajai» stāstījis, ka Vācija sasniegusi zemāko bezdarba līmeni kopš 1992.gada un ekonomika turpina attīstīties. Rezultātā vācu bizness būs ieinteresēts darbaspēka piesaistē. Par plānoto darbinieku skaita palielināšanu, kas mērāms tūkstošos, ziņo «Porsche», «Volkswagen» un citi rūpnieciskie giganti.Arī «Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds atzinis, ka Vācijā vakances ir salīdzinoši plašā nozaru spektrā, pieprasīti ir dažādu nozaru biroja darbinieki, elektriķi, remontatslēdznieki, šoferi un pat pārdevēji. Pieprasīti esot kvalificēti darbinieki ar pieredzi un vairākumā gadījumu ar ļoti labām vācu valodas zināšanām. Tāpat jāņem vērā, ka, Vācijai pilnībā atverot darba tirgu, arī konkurence tās darba tirgū vēl vairāk pieaugšot.Potenciālajam darba meklētājam no Latvijas būšot jākonkurē ar darba meklētājiem no tādām iedzīvotāju skaita ziņā lielām valstīm kā Polija vai Rumānija, atzīmējis A.Strazds.

ZZ.lv ARHĪVS

Vācu valoda atkal modē

Kategorijas