Atliek pārsūdzēto lietu par aizturēto piekaušanu; otrā piekaušanas lietā bijušais policists nonācis cietumā

2011. gada 16. marts 09:52

2843

Atliek pārsūdzēto lietu par aizturēto piekaušanu; otrā piekaušanas lietā bijušais policists nonācis cietumā

Vakar Zemgales apgabaltiesa apelācijas kārtībā skatīja pārsūdzēto lietu par aizturēto piekaušanu, kur vainoti trīs bijušie pašvaldības policisti - Artis Pētersons, Uldis Klaģis un Dzintars Mudurs. A.Pētersona slimības dēļ lietas skatīšana atlikta uz 19.aprīli. Savukārt citā lietā bijušais pašvaldības policists par pensionāra piekaušanu līdz nāvei ieslodzīts cietumā, informē Zemgales apgabaltiesas konsultante Baiba Gaurilka.

Trim bijušajiem pašvaldības policistiem par aizturēto piekaušanu divās epizodēs ar aptuveni gada starpību Jelgavas tiesa piesprieda vidēji trīs gadus nosacītu brīvības atņemšanu, kā arī morālo un materiālo zaudējumu kompensāciju cietušajiem. Šī lieta nebija saistīta ar gadījumu, kur līdz nāvei piekauts pensionārs, un šajā lietā divi cietušie - Alvis Ļutikovs un Juris Gaislers - sēdes atkārtoti neapmeklēja.Kā iepriekš ziņots, bijušie policisti bija apsūdzēti par to, ka, saistībā ar vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, 2007.gada 8.februārī viņi piekāvuši uz atskurbtuvi atvesto Alvi Ļutikovu, kurš piedzen no vainīgajiem arī mantisko kompensāciju saistībā ar ārstēšanos 1100 latu apmērā un 1000 latu morālo kompensāciju - kopumā 2100 latu.Savukārt 2008.gada 16.janvārī atskurbtuvē nogādāto Juri Gaisleru piekāva, nodarot smagus miesas bojājumus, kuru rezultātā, saskaņā ar iepriekšējām liecībām tiesā, cietušajam bija nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un dažu orgānu darbībā ir iestājusies invaliditāte. Viņš pieprasa segt ārstniecības izdevumus 200 latu apmērā un morālo kompensāciju 18 000 latu apmērā.A.Pētersons un Dz.Mudurs tiesā atzina savu vainu aizturēto piekaušanā abās inkriminētajās epizodēs, savukārt U.Klaģis, kurš bija apsūdzēts tikai saistībā ar J.Gaislera piekaušanu, savu vainu neatzina, jo atradies tuvumā, bet nav piedalījies notiekošajā.Tiesa Arti Pētersonu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti, paredzot pārbaudes laiku uz trim gadiem. Tādu pašu sodu saņēmis Uldis Klaģis, bet Dzintars Mudurs notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem - arī nosacīti, paredzot pārbaudes laiku uz tādu pašu termiņu, zz.lv uzzināja tiesā.Tāpat tiesa nolēmusi no visiem trim līdzīgā apjomā piedzīt mantisko kompensāciju par morālo un materiālo kaitējumu. Saistībā ar A.Ļutikova piekaušanu A.Pētersonam un Dz.Muduram jāatlīdzina cietušajam pa 250 latiem no katra. Savukārt J.Gaisleram visiem trim notiesātajiem jāatlīdzina pa 867 latiem no katra, kas arī ietver gan morālo, gan materiālo kompensāciju.Pēc advokātu lūguma tiesa šai lietā iekļāvusi informāciju par cietušo J.Gaisleru, kurš informējis tiesu, ka sēdē nepiedalās tāpēc, ka atrodoties Dānijā, taču aprīlī cita Jelgavas tiesas tiesnese viņam piemērojusi sodu (12 diennakšu arestu, 500 latu naudas sodu un aizliegumu trīs gadu laikā iegūt autovadītāja apliecību) par bēgšanu no policijas, vadot automašīnu bez tiesībām.Sēdēs nepiedalījās arī A.Ļutikovs, par kuru policija noskaidrojusi, ka divās pēdējās dzīvesvietās viņš jau kādu pusgadu nedzīvo, un par citu dzīvesvietu ziņu neesot.Jau ziņots, ka tiesas sēdē iepriekš abās epizodēs visi apsūdzētie atzina, ka ir ar mieru segt ārstniecības izdevumus, ja tie ir pamatoti. A.Ļutikova epizodē bijušie policisti noraidīja viņa morālo kompensāciju. Bet J.Geislera gadījumā Dz.Mudurs un A.Pētersons pauda apņēmību segt morālo kompensāciju ievērojami mazākā mērā nekā tiek prasīts - katrs līdz 1000 latiem, bet U.Klaģis būtu ar mieru morāli kompensēt tikai līdz 300 latiem, jo piekaušanā nav piedalījies.Divi pašvaldības policijas darbinieki bijušo kolēģu tiesas sēdē iepriekš liecināja, ka viņi ieradušies pēc iereibušā J.Gaislera pie tirdzniecības centra «Vivo centrs» apsardzes darbiniekiem, kas iereibušo bija aizturējuši par zādzības mēģinājumu. Pēc Valsts policijas darbinieku lūguma aizturēto nogādāja atskurbtuvē, pēc kā viņš, smagi piekauts dabūjis ārstēties slimnīcā.Pēc patrulējušo policistu liecībām, aizturētais bijis uzbudināts un uzvedies bravūrīgi, taču pakļāvies policistu prasībām. Nogādāts pašvaldības policijā viņš sācis uzvesties agresīvi, skaļi klaigājis, taču fizisku pretošanos nav izrādījis. Viņu nodevuši atskurbtuves dežurantu rīcībā, pēc kā aizturēto patrulētāji neredzēja, jo citās telpās rakstīja protokolus, pēcāk viņu vien manījuši pa ceļam uz atskurbtuves telpām.Viens no policistiem pamanījis, ka pēcāk kolēģis iesteidzies pēc kaut kādiem medikamentiem, taču nav sapratis tā nepieciešamību vai iemeslu.Apsūdzība visiem trim bija celta pēc Krimināllikuma (KL) 125.panta 2.daļas 5.punkta - par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai vai bijis par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda cita orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, psihiskam vai citādam veselības traucējumam, ja tas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā (smags miesas bojājums), ja to izdarījusi personu grupa.Tāpat uz visiem attiecināta KL 317.panta 2.daļa - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu. Bet uz diviem no apsūdzētajiem - A.Pētersonu un Dz.Muduru - attiecas arī KL 126.panta 2.daļas 3.punkts - par tīša vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, kas izraisījis ilgstošu veselības traucējumu, ja to izdarījusi personu grupa.Cits bijušais pašvaldības policists par pensionāra piekaušanu līdz nāvei izcieš sodu cietumāSavukārt otrajā Pašvaldības policijas skandāla lietā, kas pamudināja iepriekšējo vadītāju Fēliksu Jasenu atkāpties no amata, pagājušā gada novembrī Zemgales apgabaltiesa apelācijas kārtībā skatīja pārsūdzēto lietu par aizturēto piekaušanu, pēc kā viens pensionārs nomira. Bijušajam Jelgavas Pašvaldības policijas darbiniekam Endijam Maļinovskim par to bija piespriesti trīs gadi un trīs mēneši cietumsoda ieslodzījumā, bet bijušajam ekipāžas vecākajam Vladimiram Laščenkovam - trīs gadi nosacīta cietumsoda. Apgabaltiesa atstāja negrozītu Jelgavas tiesas spriedumu, un Maļinovski apcietināja tiesas zālē, informē Zemgales apgabaltiesas pārstāve.Par Zemgales apgabaltiesas novembra lēmumu E.Maļinovskis iesniedza kasācijas sūdzību, taču ar Augtākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta šā gada 7.janvāra lēmumu atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, līdz ar to Jelgavas tiesas spriedums stājies spēkā 7.janvārī, kad Maļinovskis nonācis ieslodzījumā.Iepriekš Jelgavas tiesa abiem notiesātajiem soda izciešanas termiņā ieskaitījusi laiku, kas pavadīts izolatorā izmeklēšanas laikā. Šajā lietā tiesa ilga aptuveni divarpus gadus - kopš 2008.gada janvāra.Pilns E.Maļinovskim piespriestais sods ir trīs gadi un trīs mēneši cietumsoda ar policijas uzraudzību uz vienu gadu. Kā arī - materiālā kompensācija cietušajai (bojāgājušā radiniecei) 5750 latu apmērā. Savukārt V.Laščenkovam - brīvības atņemšana uz trim gadiem, sodu izciešot nosacīti, un ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Tāpat trīs gadus bijušais policists nedrīkst ieņemt amatu valsts pārvaldes iestādēs.Lietai tika pievienots cietušā Dolāra Kozlovska un Endija Maļinovska izlīgums, saistībā ar kuru vienā epizodē vieglākā formā piekautajam Kozlovskim vairs nav pretenziju pret bijušo policistu.Abu apsūdzēto advokātes - Anita Riekstiņa un Brigita Miķelsone - līdzīgi pauda uzskatu, ka pierādījumi lietas materiālos tomēr esot netieši un juridiski precīzi nepierādot apsūdzēto vainu. Tiesu ekspertīzes slēdzieni esot veikti, ievērojot jau iepriekš definētu, bet nepierādītu noziegumu. Abās epizodēs esot ļoti iespējams, ka iereibušie aizturētie piekauti vai citādi savainojušies pēc tam, kad atstāti lidlauka teritorijā vai pļavā.A.Riekstiņa pauda, ka tikai vienā epizodē E.Maļinovskis no kolēģiem aizņēmies steku, bet otrā nekas neliecinot par to, ka viņa rīcībā būtu bijis steks.Kaut arī divi Jelgavas Pašvaldības policijas vadības pārstāvji iepriekš liecinājuši, ka V.Laščenkovs viņiem ziņojis par to, ka E.Maļinovskim esot tendence piekaut aizturētos, un viņš lūdzis pārcelšanu uz citu ekipāžu, advokātes uzturēja apsūdzēto grozīto liecību no vaļsirdīgas atzīšanās uz vainas noliegšanu, paužot, ka Valsts policijas izmeklētājs esot viņus iebiedējis. Abus aicināja attaisnot.B.Miķelsone minēja, ka, sēžot mašīnā, V.Laščenkovs varēja arī nezināt par piekaušanu pat tad, ja tāda tiešām notikusi. Arī viņa kritizēja it kā nepietiekamus pierādījumus. Turklāt advokāte Miķelsone pauda nožēlu, ka lietā trūkstot juridiska pamatojuma. «Nekur nav minēta norma, ka iereibušie aizturētie būtu obligāti jāved uzreiz uz atskurbtuvi. Varbūt atpūta pļavā viņiem bija pat labāks risinājums,» minēja B.Miķelsone.A.Riekstiņa akcentēja, ka E.Maļinovskis neesot «ļaunuma sakne» saistībā ar likumsargu vardarbību, bet pati darba vide neesot bijusi veselīga, par ko liecinot citi kriminālprocesi ar apsūdzētiem pašvaldības policistiem.Kā iepriekš jau ziņots, 8.decembrī abi apsūdzētie, liecinot sēdē, mainīja savas liecības, noliedzot savu vainu.Gan E.Maļinovskis, gan V.Laščenkovs, kas iepriekš pēc nopratināšanas policijā bija parakstījuši labprātīgu atzīšanos nodarītajā, mainīja savu liecību, atsakoties no agrākās atzīšanās, un savu vainu noliedza. Abi minēja, ka iepriekš esot atzinušies, jo Valsts policijas izmeklētājs viņus esot morāli piespiedis, piedraudot, ka abiem būšot jāpaliek apcietinājumā līdz tiesai.Vēlāk, pie atkārtotas nopratināšanas, nolēmuši sākotnējās liecības nemainīt, jo domājuši, ka viņiem neticēšot. Kāpēc tikai pēc diviem gadiem, liecinot tiesā, apsūdzētie pēkšņi izdomājuši atzīt piespiešanu un noliegt sākotnējās liecības, neizmantojot iespējas apstrīdēt policijas veikto izmeklēšanu, - to abi spēja izskaidrot vien ar apjukumu un it kā savu tiesību nezināšanu.Abi apsūdzētie līdzīgā veidā daļēji atzina savu vainu vien dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Abās apsūdzības epizodēs 2007.gadā neviens neesot ticis piekauts. Apsūdzētie atzina, ka jūtas vainīgi tajā, ka iereibušos vīrus abos gadījumos veduši uz nomali, tā vietā, lai tos ievietotu atskurbtuvē. Taču izvēli neievietot atskurbtuvē abi līdzīgi motivēja ar atrunu, ka atskurbtuves dežurants it kā parasti rājoties, ka tā pārpildīta, un dusmojoties par jaunu klientu atvešanu.Kā ziņots, E.Maļinovskis ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas un 317.panta 2.daļas - par tīša smaga miesas bojājuma izdarīšanu, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei, kā arī dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tai bijušas smagas sekas. Savukārt V.Laščenkovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas nolaidību, ja tā dēļ iestājušās smagas sekas.Saskaņā ar apsūdzībām, 2007.gada 20.jūlijā E.Maļinovskis kopā ar ekipāžas vecāko V.Laščenkovu un praktikantu devās uz izsaukumu Uzvaras ielā, kur divi vīrieši uz soliņa lietoja alkoholu. Tur sastaptos viņi aizveda uz Jelgavas lidlauku, kur vienu no viņiem - 1937.gadā dzimušu sirmgalvi - E.Maļinovskis smagi piekāva un pameta. Cietušais mājās atgriezās tikai nākamajā rītā, bet vēlāk tika nogādāts reanimācijā, kur mira. Otrajā epizodē figurē trīs cietušie, kuri 2007.gada 28.jūlijā, būdami alkohola reibumā, aizturēti pie nakts patversmes, no kurienes nogādāti 6.līnijā, kur viņiem nodarīti miesas bojājumi.

ZZ.lv ARHĪVS

Atliek pārsūdzēto lietu par aizturēto piekaušanu; otrā piekaušanas lietā bijušais policists nonācis cietumā

Kategorijas