Konkurences padome pieķer bankas; tās vainu noliedz

2011. gada 18. marts 09:49

1017

Konkurences padome pieķer bankas; tās vainu noliedz

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.Par dalību pārkāpumā bankām piemēroti naudas sodi attiecīgi AS «Swedbank» lati 2 830 374,00 apmērā, AS «Citadele banka» - 1 216 548,97 lati, AS «SEB banka» - 558 744,55 lati, AS «Latvijas Krājbanka» - 259 006,50 lati, AS «DnB NORD Banka» - 167 466,00 lati, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle - 158 400,82 lati, AS «Rietumu Banka» - 103 927,20 lati, AS «GE Money Bank» - 79 407,90 lati, VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» - 55 594,24 lati, AS «Norvik banka» - 25 227,50 lati, AS «Aizkraukles banka» - 15 491,28 lati, AS «PrivatBank» - 5 486,00 lati, AS «UniCredit Bank» - 5 435,38 lati, Danske Bank AS filiāle Latvijā - 2 687,79 lati, AS «Baltic International Bank» - 2 679,64 lati, AS «Trasta komercbanka» - 2 595,88 lati, AS «SMP Bank» - 2 021,63 lati, AS «Akciju komercbanka «Baltikums»» - 1 364,25 lati, AS «Reģionālā investīciju banka» - 1 274,50 lati, AS «Latvijas Biznesa banka» - 728,16 lati, AS «LTB Bank» - 500,00 latu un AS «VEF banka» - 500,00 latu apmērā.Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz šā gada 7.janvārim, bet banku dalības ilgums bijis atšķirīgs.Lēmumā KP norāda, ka komisijas maksu piemērošana pati par sevi nav pārkāpums un bankām ir tiesības saņemt samaksu par to sniegtajiem pakalpojumiem, tomēr, kopīgi vienojoties par fiksētu komisijas maksu un astoņu gadu garumā to nemainot un nepielāgojot situācijai tirgū, tikusi būtiski ierobežota banku savstarpējā konkurence un vēlme piedāvāt tirgotājiem savus POS terminālus par zemākām cenām.Vienošanās neesot motivējusi bankas samazināt tirgotājiem noteikto komisijas maksu, kas neizbēgami ietekmējusi arī preču cenas tirdzniecības vietās, kurās tika pieņemti karšu maksājumi.Latvijas Komercbanku asociācija asociācija uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi ir balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso šīs starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas. Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā, teikts asociācijas paziņojumā.KP savukārt pilnībā noraidījusi banku argumentus, ka daudzpusējā starpbanku komisijas maksa (MIF) bijusi nepieciešama, lai uzturētu karšu norēķinu sistēmu un veicinātu karšu izmantošanu. Segt izdevumus, ko rada sistēmas uzturēšana, bankas varējušas, arī par komisijas maksām vienojoties divpusēji, tādējādi saglabājot konkurenci un attiecīgi arī iespēju, reaģējot uz izmaiņām tirgū, samazināt tirgotājiem noteikto pakalpojuma maksu.Bankas skaidro, ka daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir jau aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma, turklāt šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti.KP argumentē, ka karšu izmantošanas veicināšanai neesot bijušas nepieciešamas vienādas komisijas maksas. To apliecina gan fakts, ka karšu maksājumu skaits ir pieaudzis arī pirms aizliegtas vienošanās noslēgšanas, gan Eiropas Komisijas konstatētais, ka lielākais transakciju skaits uz vienu iedzīvotāju ir Eiropas valstīs, kurās vietējā karšu maksājumu sistēma darbojas bez vienotas starpbanku komisijas maksas.«Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi, tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. «Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki», uzsver T.Tverijons.Konkrētās lietas ietvaros Latvijas KP vairākkārt aicinājusi bankas iesniegt pierādījumus par to, ka konkrētās vienošanās radītais labums atsver nodarīto kaitējumu konkurencei, taču bankas to nav spējušas nodrošināt.Līdzīgu vienošanos bankas bija noteikušas arī par vienotu komisijas maksu, ko viena banka maksāja otrai gadījumā, ja tās klients izņēma naudu šīs otras bankas bankomātā vai filiālē vai aplūkoja konta bilanci bankas bankomātā.Saskaņā ar pašu banku veiktā pētījuma datiem par bankomātu pakalpojumu izmaksām aizliegtas vienošanās rezultātā noteiktā komisijas maksa bankām paredzēja 253% vai 289% uzcenojumu. Minētajā banku pētījumā arī atzīts, ka Latvijā piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas izsniegšanu bankomātā ir augstas salīdzinājumā ar daudzām Eiropas Savienības valstīm, izņemot Vāciju.Šādu norēķinu karšu sistēmu pasaulē uztur vairākas lielas organizācijas, piemēram, VISA, «MasterCard», u.c. Latvijas bankas pirms vairākiem gadiem pārņēma šo starptautisko sistēmu darbības principus, lai attīstītu iekšējo maksājumu tirgu. Arī Eiropas Komisija vairākkārt nepārprotami ir atzinusi, ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas.Teodors Tverijons skaidro: «Laikā, kad valstī pieaug draudi, ko rada skaidrās naudas aprite, un līdz ar to tiek veicināta ēnu ekonomika, ir ļoti netālredzīgi censties sagraut jau esošo bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, tādējādi riskējot radīt lielākus izdevumus gala patērētājiem un stimulējot skaidras naudas norēķinus. Vispārzināms, piemēram, ir fakts, ka skaidras naudas apkalpošana ekonomikai izmaksā aptuveni divas reizes dārgāk nekā bezskaidras naudas norēķini.»Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

ZZ.lv ARHĪVS

Konkurences padome pieķer bankas; tās vainu noliedz

Kategorijas