ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Aptauja: ģimenēm pārtikai mēnesī nākas atvēlēt par pieciem latiem uz cilvēka vairāk nekā pirms gada (papildināta)

> www.zz.lv
Jelgava

2011. gada 23. marts 10:54

1584
Aptauja: ģimenēm pārtikai mēnesī nākas atvēlēt par pieciem latiem uz cilvēka vairāk nekā pirms gada (papildināta)

Par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min pārtikas produktu sadārdzināšanos - to atzīst 80% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada nogalē veiktā aptauja. Arī «Swedbank» Privātpersonu finanšu insitūta aprēķini liecina, ka Latvijas vidusmēra ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, par pārtiku vidēji mēnesī samaksā 15-20 latus vairāk nekā pirms gada.

Saskaņā ar CSP datiem tieši pārtikas preču sadārdzinājumam ir bijusi viena no lielākajām ietekmēm uz inflāciju pēdējā gada laikā. Kā ziņots, februārī gan mēneša, gan gada izteiksmē visstraujākais cenu pieaugums bijis pārtikai. Gada laikā pārtikas produktu cenas cēlušās par 9,8%, savukārt viena mēneša laikā pārtikas produkti kļuvuši vidēji par 1,8% dārgāki. Atsevišķu produktu cena gada laikā ir pat dubultojusies.Jebkurai ģimenei izdevumi pārtikai ir viena no būtiskākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām. «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi pārtikai veido 25-35% no visiem tēriņiem, informē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.Absolūtos skaitļos izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 līdz pat 200 latiem vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam pārtikai mēnesī tiek tērēti 50-60 lati. Ņemot vērā pārtikas produktu cenu pieaugumu, ģimene ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, nemainot savus ieprikšanās paradumus, šogad pārtikai ir spiesta iztērēt uz katru ģimenes locekli par pieciem latiem mēnesī vairāk nekā pērn.«Protams, šādā situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt uz pārtikas rēķina. Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt veselības problēmas,» komentē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direkotra vietniece Diāna Krampe.Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77% pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai akcijas. Tomēr katrs piektais aptaujas dalībnieks vismaz reizi nedēļā konstatē, ka daļa pārtikas ir sabojājusies un ir jāizmet, jo nav bijis iespējas apēst visu iegādāto. Vēl 39% iedzīvotāju šādā situācijā nonāk aptuveni reizi mēnesī. Atsaucoties uz zz.lv lasītāju izbrīnu komentāros pie šā raksta, Diāna Krampe skaidro, ka «jāņem vērā tas, ka statistika vienmēr parādīs «vidējo aritmētisko» un izlīdzinās atšķirības starp lauku iedzīvotājiem, kas daļu pārtikas saražo paši un tādēļ tās iegādei tērē mazāk, un turīgiem pilsētniekiem, kas pārtikai iztērē līdz pat 200 latiem uz vienu ģimenes locekli, kā minēts informācijā».«Tāpat šajos 50-60 latos nav ņemtas vērā ēdienreizes ārpus mājām (strādājošiem cilvēkiem tās var būt pusdienas darba kafejnīcā katru darba dienu),» precizē D.Krampe.Tāpat viņa piebilst: «Minētie Centrālās Statistikas pārvaldes dati ir par 2009.gadu, jo par 2010.gadu dati vēl nav apkopoti. Ņemot vērā to, ka patēriņš 2010.gadā sakarā ar ekonomisko situāciju valstī un straujo iedzīvotāju ienākumu samazināšanos būtiski nepalielinājās, savā komentārā esmu izmantojusi aplēses par 50-60 latiem uz vienu mājsaimniecības lockeli. Protams, ja cilvēks dzīvo viens pats, tad izmaksas par pārtiku būs lielākas nekā tad, ja kopā dzīvo 3-4 cilvēki. Uz emocionālajiem komentāriem gribas atbildēt ar pretjautājumu - cik, jūsuprāt, par pārtiku var atļauties iztērēt pensionārs (īpaši ziemas mēnešos), ja viņa pensija ir 150 latu?»«Šie dati liecina par to, ka daudzas Latvijas ģimenes spētu samazināt savus izdevumus pārtikai, ja pievērstos rūpīgākai pārtikas iegādes plānošanai,» pauž D.Krampe. «Pirmais solis tēriņu optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta sastādīšana atbilstoši tam. Zinot nepieciešamo produktu sarakstu, var kritiski izvērtēt akcijas preču iegādes nepieciešamību. Pastāv arī dažādi paņēmieni, kā ierobežot impulsīvus pirkumus - tie pārsvarā saistīti ar sevis disciplinēšanu un izvairīšanos pievērst uzmanību precēm, kas nav pirkumu sarakstā.»«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta eksperti uzskata, ka, pārdomāti saplānojot pārtikas iegādi, vidusmēra ģimenes varētu ietaupīt līdz pat 10% no saviem izdevumiem pārtikai un tādējādi vismaz daļēji atslogot ģimenes budžetu no pārtikas cenu kāpuma radītā sloga. Ekspertu padomi pārtikas iegādes plānošanai pieejami Institūta mājas lapas www.manasfinanses.lv sadaļā «Padomi»: http://www.manasfinanses.lv/kategorijas/padomi/partika/. «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas savu darbību sāka 2009.gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību plānot savu personīgo budžetu.(Raksts papildināts ar «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktora vietnieces skaidrojumu zz.lv lasītājiem.)

Kategorijas

Kategorijas