Uz ārzemēm varētu būt izceļojuši aptuveni 100 000 Latvijas iedzīvotāju
Pēdējos gados uz Īriju, Apvienoto Karalisti un citām valstīm devušos Latvijas iedzīvotāju skaits varētu būt ap 100 tūkstošiem, tomēr šis skaitlis ir ļoti aptuveni, trešdien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē atzina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš.
Tāpat patlaban Rietumeiropas valstīs, ASV un Austrālijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši pēc Otrā Pasaules kara izceļojušo latviešu un viņu pēcnācēji, raksta delfi.lv.Vēstnieks prognozēja jaunu ekonomiskās emigrācijas vilni, ko varētu izsaukt gaidāmā Vācijas darba tirgus atvēršana. Jau tagad aizvien vairāk cilvēku kursos apgūst vācu valodu, atzīmēja Audariņš.Lai palīdzētu ārzemēs mītošajiem tautiešiem saglabāt saikni ar Latviju, tiem jāpiedāvā labi koordinētas izglītības un kultūras programmas, kā arī jāatļauj dubultpilsonība un jāstrādā pie elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanas, sēdē uzsvēra Ārlietu komisijas deputāti, diskutējot par iespējamo Repatriācijas apakškomisijas izveidi."Pēdējos gados uz Īriju, Apvienoto Karalisti un citām valstīm strādāt aizbraukušo latviešu atgriešanās Latvijā ir vitāli nozīmīga. Tomēr būsim godīgi, tas būs iespējams tikai, kad ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies un šie cilvēki šeit varēs atrast pienācīgu darbu, dzīvesvietu," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (V)."Pats galvenais, jārūpējas, lai viņi jau tagad nepazaudētu kontaktus ar Latviju, tādēļ repatriācijas jautājums jāskata plašāk. Beidzot jāpieņem tik nepieciešamie grozījumi Pilsonības likumā par dubultpilsonību, kā arī jāstrādā pie elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanas vēlēšanās, kas ļautu ārvalstīs mītošajiem pilsoņiem vieglāk iesaistīties politiskajos procesos," pauda Kalniņš.Savukārt deputāts Atis Lejiņš (V) un komisijas sekretārs Sergejs Mirskis (SC) pauda viedokli, ka Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai daudz aktīvāk jāstrādā pie dažādām kultūras un izglītības programmām ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem.Deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešams ne tikai aicināt latviešus atgriezties dzimtenē, bet arī visos iespējamos veidos palīdzēt viņiem saglabāt latvietību un saini ar Latviju. Ņemot vērā, ka Repatriācijas apakškomisijas izveides iniciators deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) šodienas sēdē piedalīties nevarēja, galīgo lēmumu par apakškomisijas izveidi Ārlietu komisija pieņems kādā no tuvākajām sēdēm, vēsta delfi.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”