Sestdien Sv.Annas katedrālē - Pergolēzi «Stabat Mater»

Ciešanu laika koncertam, kas sasaucas arī ar vakar aizvadīto Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, Jelgavas Sv.Annas katedrāles mūzikas dzīves vadītāja Māra Ansonska kopā ar kolēģēm iestudējusi kantāti «Stabat Mater» - stāstu par Kristus Mātes pārdzīvojumu, skatot krustā sisto dēlu.
Skaņdarbs ir Džovanni Batistas Pergolēzi (1710 - 1736) daiļrades pēdējais lielformas vokāli instrumentālais sacerējums, faktiski uzrakstīts kā rekviēms sev pašam. «Stabat Mater» pabeigts tikai dažas dienas pirms komponista nāves un ir viens no viņa iezīmīgākajiem sacerējumiem, būtisks arī sava žanra ietvaros.Koncertā Jelgavā sestdien pulksten 16 to atskaņos mūsu pusē jau labi pazīstama dziedātāja, Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolvente Indra Nasteviča, diriģente un dziedātāja Vita Timermane un ērģelniece M.Ansonska. Visas trīs mūziķes saista vairāki kopīgi muzikāli projekti kopā ar kamerkori «Versija», kā arī darbība valsts akadēmiskajā korī «Latvija».D.B.Pergolēzi mūžu agri pārtrauca jau no bērnības viņu mocījusī plaušu slimība. Pēdējā dzīves gadā šī mūzikas vēstures patiesi spožā zvaigzne mitusi Podzuoli trūcīgo kapuciešu klosterī, kur arī tapis siešanu laikam veltītais šedevrs - izvērstā motete «Stabat Mater», kuru gadsimtu vēlāk Vinčenco Bellīni nosaucis par «sāpju dievišķo poēmu». Formas pilnība, kontrastu spēles, melodiskais dāsnums un ideju apgarotība ļauj ierindot šo skaņdarbu visgodpilnākajos cilvēces sasniegumu bibliotēkas plauktos. «Stabat Mater» pasūtināja Pils Svētā Luidži brālība, un dažas dienas pirms nāves Pergolēzi pasniedzis partitūras manuskriptu vienam no saviem pirmajiem skolotājiem Mūsu Kunga Jēzus Kristus trūcīgo konservatorijas profesoram Frančesko Leo.«Stabat Mater» saturs atspoguļo Dievmātes ciešanu stāstu, kas ir bezgalīgi cēls gan mūzikā, gan domā. Skaņdarbam ir Jakopo Benedeti teksts pēc 14.gadsimtā dzīvojušā mūka Jakopones da Todi atklāsmēm par nelielo, bet ļoti nozīmīgo Bībeles epizodi, kurā Svētā Jaunava Marija līdzi izcieš sava dēla - Jēzus Kristus - nāvi pie krusta. Stāsts veidots ļoti emocionāli, piesātināti un dziļi. Pārsteidzoši mierīga un gaiša, pat estētiska tajā ir ciešanu nasta.Kantāte iesākas ar baroka laikā bieži lietoto krusta motīvu pavadījumā, ko pārņem dziedātāji, it kā attēlojot Mariju stāvam pie krusta. Daudzie dueti tiek papildināti ar solo ārijām, kas veido līdz tam nebijušu garīgas kantātes veidu, kurā jau ir grūti novilkt robežu starp laicīgo, operisko un garīgo - baznīcai rakstīto mūziku.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”