ZZ.lv ARHĪVS

Ložmetējkalnā, dziedot pie ugunskuriem, piemin latviešu strēlniekus

Gaitis Grūtups

2013. gada 5. janvāris 22:54

1285
Ložmetējkalnā, dziedot pie ugunskuriem, piemin latviešu strēlniekus

Atzīmējot 96. gadadienu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Pirmajā pasaules karā, vecajā cīņu vietā Ložmetējkalnā pulcējās ap trīssimt cilvēku – gan Jelgavas un Jelgavas novada iedzīvotāji, gan karavīri, zemessargi, skauti un jaunsargi, kā arī ārzemju diplomāti.

Piemiņas brīdī, ko ievadīja Valgundes pagasta amatierteātra aktieri, uzstājās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku un Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji. Pēc tam pie ugunskuriem skanēja dziesmas. Salgales un Jaunsvirlaukas pagastu jauktā kora «Svīri» diriģente Anda Silgaile teic, ka piedalīšanās strēlnieku piemiņas sarīkojumā ir kolektīva tradīcija, dziesmu vārdi ir iesieti grāmatiņā un katru gadu tiek ņemti līdzi. Dziedāšana pie ugunskura Ložmetējkalnā ir tradīcija arī Lielplatones, Elejas un Platones koriem «Sidrabe», ko vada Zita Kurševa. Piemiņas brīdī piedalījās arī Voldemārs Birznieks no Ozolniekiem, kuram ir lieli nopelni latviešu strēlnieku Ziemassvētkus kauju piemiņas vietu iekārtošanā.Par malku ugunskuriem, svecītēm pieminekļa pakājē un vairāku kilometru garajā meža ceļā no Liepājas šosejas līdz Ložmetējkalnam kā parasti bija parūpējušies Valgundes pagasta pašvaldības darbinieki. Klātesošie tika cienāti ar Jelgavas zemessargu putru un vietējo vārītiem kāpostiem. Blakus pasākuma norises vietai tradicionālo nometni bija ierīkojuši astoņdesmit gaidas, skauti un jaunsargi. Starp viņiem bija arī seši skauti no Somijas. Nometni kopā ar Ķīnas militāro atašeju apskatīja arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Somu gaida Ida Auvinena stāsta, ka Latvijā ir pirmo reizi, taču nometne esot diezgan līdzīga tādām, ko skauti un gaidas rīko Somijā. Meitene pēc vidusskolas beigšanas plānu gadu brīvprātīgi dienēt armijā un pēc tam mācīsies universitātē.Ziemassvētku kauju atceres pasākums ir no pirmās Latvijas brīvvalsts mantota tradīcija, kas tiek uzturēta kopš atmodas sākuma – jau 26 gadus. Tajā tiek godināta latviešu strēlnieku varonība, 1916.gada Ziemassvētku un 1917.gada janvāra kaujās pārraujot vācu aizsardzības līniju, kā arī pieminēti kritušie.