IZM noteikusi optimālo sporta infrastruktūras klāstu katram apdzīvojuma līmenim; Jelgavā jābūt vismaz 13 stadioniem, Zemgalē – vismaz divām ledus hallēm
Ņemot vērā sporta bāzu pārklājumu valstī, to materiāli tehnisko stāvokli un iedzīvotāju sportošanas paradumus, ievērojot publisko pakalpojumu attīstības plānu reģionālās attīstības pamatnostādņu projekta kontekstā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noteikusi optimālo sporta infrastruktūras klāstu katram apdzīvojuma līmenim.
Ministrija izstrādājusi Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju, kurā detalizēti raksturota pašreizējā situācija un piedāvāti vairāki risinājuma varianti valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai dažādos virzienos. Koncepcija šodien izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.Tā paredz astoņus reģionālos olimpiskos centrus - pa vienam katrā starptautiskās un nacionālās nozīmes attīstības centrā, kurā ir augstākās izglītības mācību iestāde, - Rīga, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera.Tāpat optimālajā infrastruktūras klāstā ietverti 57 universāli sporta stadioni - Rīgā seši stadioni,13 stadioni republikas pilsētās un 21 stadions reģionālajos attīstības centros ar 300 līdz 1500 skatītāju sēdvietām, 18 stadioni - novados ar iedzīvotāju skaitu virs 9000.Iecerēts arī nodrošināt 12 vieglatlētikas sporta manēžas -Rīgā divas un arī katrā teritorijas attīstības plānošanas reģionā divas. Apdzīvojuma līmenim atbilstošs sporta infrastruktūras plāns paredz 51 peldbaseinu - valstī nepieciešami pieci baseini 50 metru garumā, kas būtu nacionālās nozīmes attīstības centros, četrdesmit seši 25 metru gari peldbaseini, kas būtu katrā reģionālās nozīmes attīstības centrā.Tāpat tas iekļauj 15 ledus halles - divas ledus halles katrā teritorijas attīstības plānošanas reģionā un piecas ledus halles Rīgā. Tāpat tas paredz nodrošināt katram sporta veidam atbilstošu sporta bāzi treniņu un sacensību procesa organizēšanai.Koncepcija paredz sporta infrastruktūras nodrošināšanu izglītības iestādēm - 880 sporta zāles, kuras tiek realizētas izglītības programmas, - 807 sporta zāles, kurās tiek realizētas vispārējās izglītības sporta programmas, 64 sporta zāles profesionālās izglītības iestādēm un 9 augstskolām.Savukārt pašvaldībās plānots nodrošināt 278 brīvpieejas sporta laukumus - pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 - katrā pašvaldībā vienu brīvpieejas laukumu, pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu 4 000-10 000 - katrā pašvaldībā divus brīvpieejas laukumus, 25 000-50 000 - katrā pašvaldībā trīs brīvpieejas laukumus, pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000 - četrus brīvpieejas laukumus, Rīgā - katrā pilsētas rajonā divus brīvpieejas laukumus.Tāpat paredzēts nenoteikts skaits sporta un veselības dabas taku, piemēram, slēpošanai, nūjošanai, riteņbraukšanai.Tā kā šo optimālo klāstu nav iespējams nodrošināt līdz 2020.gadam un sporta infrastruktūras attīstībā ieguldījumi jāveic regulāri un plānveidīgi, noteiktais optimālais sporta infrastruktūras klāsts katram apdzīvojuma līmenim skatāms ilgtermiņā, arī pēc 2020.gada.Ministrija izstrādājusi Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju, kurā detalizēti raksturota esošā situācija un piedāvāti vairāki risinājuma varianti valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai dažādos virzienos. Koncepcija šodien izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.IZM uzsver, ka sporta infrastruktūrai ir svarīga sociālā funkcija - nodrošināt plašam cilvēku lokam iespēju nodarboties ar sportu, līdz ar to nostiprināt veselību un uzlabot darba spējas un dzīves kvalitāti. Sporta infrastruktūra esot tieši saistīta ar sportistu sagatavošanas procesu, kuram ir jābūt nepārtrauktam un orientētam uz rezultātu. «Tāpēc arī darba un finanšu līdzekļu ieguldījumam ir jābūt nepārtrauktam, lai katram sporta veidam tiktu izveidoti piemēroti, citu valstu starpā konkurējoši apstākļi, kā arī tiktu nodrošināta gatavība jebkura veida izmaiņām atbilstoši sporta nozares attīstībai pasaulē,» uzsver IZM.Koncepcijas mērķis ir veicināt sporta politikas mērķu sasniegšanu, piedāvājot risinājumus, kas nodrošinātu sistēmisku sporta bāzu attīstību valstī. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu sporta pakalpojumu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, nodrošināt augstas klases sportistiem piemērotus apstākļus, lai sagatavotos starptautiska mēroga sporta sacensībām, kā arī radīt apstākļus augstākā līmeņa starptautisku sporta sacensību organizēšanai Latvijā. Tāpat nepieciešams noteikt sporta infrastruktūras attīstības vajadzības, definēt sporta infrastruktūras attīstības prioritātes un noteikt kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai.Koncepcijas izstrādē ņemts vērā pērn decembrī pēc IZM pasūtījuma veiktais pētījums «Sporta bāzu celtniecības plānošana un attīstība Latvijā», kurā tika analizēta esošā sporta objektu būvniecības plānošana un finansēšana. Balstoties uz veiktajiem analīzes rezultātiem, tiek piedāvāti iespējamie sporta bāzu attīstības plānošanas un finansēšanas modeļi.Koncepcijā noteikti pasākumi un priekšlikumi valsts pārvaldībā, citu personu pārvaldībā esošo valsts nozīmes sporta bāzu attīstībai, izglītības iestāžu sporta zāļu attīstībai, kā arī brīvpieejas sporta laukumu izbūvei un sporta aktivitāšu integrēšanai dabas takās.Koncepcijā IZM ierosina atbalstīt arī pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras projektus, plānojot peldbaseinu būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī universālu sporta stadionu rekonstrukciju vai renovāciju un vieglatlētikas sporta manēžu būvniecību konkursa kārtībā.Jau vēstīts, ka Latvijā 453 jeb 40,37% sporta bāzu atrodas sliktā stāvoklī un tām ir nepieciešama renovācija vai rekonstrukcija, atklāts pēc IZM pasūtījuma veiktajā pētījumā «Latvijas sporta infrastruktūras nodrošinājuma analīze un sporta bāzu reģistra aktualizēšana». Pēc apsaimniekotāju informācijas un veikto renovāciju laika secināms, ka labā vai ļoti labā stāvoklī ir 669 sporta bāzes jeb 59,63% no kopējā sporta bāzu skaita.Latvijā ir 968 izglītības iestādes, bet 747 izglītības iestādēm ir sporta bāzes ar 1875 sporta objektiem. No šiem 1875 sporta objektiem 1011 objekti jeb 53,92% ir labā stāvoklī, taču renovācija vai rekonstrukcija ir nepieciešama 864 sporta objektiem, kas ir 48,4% no izglītības iestādēm pieejamo sporta objektu skaita. No izglītības iestāžu sporta bāzēm lielāko daļu - 80,32% - veido vispārējās izglītības iestāžu sporta bāzes. 807 vispārējās izglītības iestādēm ir 604 sporta bāzes ar 1506 objektiem. Pētījums atklājis, ka 76 izglītības iestādēs sporta nodarbības notiek sportam pielāgotās telpās, aktu zālēs, kabinetos vai vestibilos.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”