Visa dzīve viens vienīgs vaļasprieks

2011. gada 31. marts 15:41

1465

Tā ar smaidu par saviem hobijiem saka Valkas šaha kluba vadītājs Vsevolods Dudzinskis. Viņš sevi uzskata par veiksminieku, jo reti kuram izdevies ar vaļasprieku pelnīt sev iztiku, turklāt ārpus šā darba atrast laiku vēl vairākām interešu nodarbēm.

Ļeņinam vislielākā vērtībaJau kopš skolas gadiem V.Dudzinskis ir aizrāvies ar pastmarku krāšanu. Filatēlista kolekcijā to ir apmēram 20 tūkstoši. Savulaik vācis pastmarkas par Ļeņinu, kosmosu, sportu, it īpaši par šahu, bet tagad krāj tikai atjaunotās brīvvalsts laikā izdotās Latvijas markas. «Kā man skolas gados pielipa tieksme iegādāties pastmarkas, kuras toreiz pirkām vietējā bodītē, jo tur bieži pārdeva konfiscētās ārzemju markas, tā šī patika manī ir dzīva vēl šobaltdien. Kad sāku ar to nopietni nodarboties, iestājos PSRS Filatēlistu biedrībā, jo tolaik šīs organizācijas biedri varēja pasūtīt gandrīz visas Padomju Savienībā un citās sociālistiskajās valstīs izlaistās markas,» stāsta V.Dudzinskis.Pamanījis manī nelielu skepsi, vērojot Ļeņinam veltītās, kolekcionārs paskaidro, ka tām pašlaik ir vislielākā vērtība viņa kolekcijā: «Ļeņina tēls tagad ir modē Ķīnā un Indijā. Šo valstu filatēlisti markas par Krievijas revolūcijas vadoni ļoti augstu vērtē un cenšas tās iespējami vairāk iegūt savās kolekcijās.» Par nozīmīgu viņš uzskata arī kolekciju par šaha tēmu: «Šīs markas savulaik augstu kotējās ārzemju filatēlistu aprindās. Ikviens no viņiem, kurš pievērsies šaha tēmai, ir centies iegūt lielākajiem starptautiskajiem turnīriem veltītās markas. Man arī tādas ir, īpaši lepojos ar marku, kas veltīta 1960. gada turnīram Leipcigā.»Kolekcionārs uzskata, ka marku krāšana viņam ļauj patīkami aizpildīt brīvo laiku. Tas, ka pastmarku kolekcionēšana paplašina zināšanas vai veicina izglītošanos vēsturē un kultūrā, vairāk esot mīts: «Man tas ir interesants laika kavēklis – labāks par sēdēšanu kafejnīcās un alkohola lietošanu. Kad trīs mēnešus biju saslimis, neko īsti nevarēju darīt. Tad pārskatīju un sakārtoju visu savu kolekciju. Par kaitēm nebija laika domāt, un varēju ātrāk atveseļoties. Daļēji tas ir arī azarts. Piemēram, man pietrūkst kādu trīs Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas izdoto marku, un nelikšos mierā, kamēr tās iegūšu!» Atkarības, kas kustina smadzenesPar savu lielāko atkarību Vsevolods sauc šahu. «Es gan nevaru lepoties, ka būtu agri kļuvis par šahistu. Spēlēt iemācījos 16 gadu vecumā, bet tagad vairāki jau 11 gados ir lielmeistari. Man šahs tiešām ir kā atkarība, jo visu laiku gribas un gribas spēlēt. Es šajā spēlē esmu iekritis kā bedrē, no kuras nevar tikt ārā, un varu būt tikai pateicīgs, ka atrodos tieši tādā bedrē, no kuras arī nav jācenšas izrāpties. Spēles laikā domāju tikai par šahu. Ikdienas rūpes aizmirstas, bet uzvara pār nopietnu pretinieku dod dzīvesprieku,» apliecina Dudzinska kungs.Uzvaras gūtas arī zolītes mačos. Tā ir otra spēle, no kuras viņš nespēj atteikties un ir biežs dalībnieks Valkas pilsētas čempionātos. Esot pildījis šahistu noteikumu – kas zolīti nespēlēs, to šaha komandā neņemšot. Vsevolodam tīk palauzīt galvu un pakustināt smadzenes, tādēļ arī izvēlējies spēles, kurās bez tā nevar iztikt. Tie vēl nav visi šā vīra hobiji – viņš krāj arī pirmās brīvvalsts laikā izdotās grāmatas. Tas ļauj vairāk iepazīt mūsu senču centienus un darbus Latvijas labā.

ZZ.lv ARHĪVS

Visa dzīve viens vienīgs vaļasprieks

Kategorijas