Caune: Grāfs Teodors fon Medems ir ieinteresēts Elejas muižas atjaunošanā

Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pēc tikšanās ar Elejas muižas īpašnieka dzimtas pēcteci Teodoru fon Medemu atzīst, ka panākta abpusēja vienošanās par muižas atjaunošanas iespējām, piesaistot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus. Jūlijā Medems sola ierasties Latvijā, lai pārrunātu konkrētas tālākās darbības. Pašvaldība līdz tam laikam plāno noskaidrot visus ar īpašumtiesībām saistītos jautājumus, jo biežās īpašnieku maiņas dēļ tie palikuši nesakārtoti.
Kā ziņo novada pārstāve Dace Kaņepone, marta beigās Z.Caune komandējumā uz Franciju devies ar mērķi pārrunāt Elejas muižas turpmāko likteni. Jautājums aktualizējies saistībā arī ar novadam pieejamiem ES līdzekļiem Baltijas jūras reģiona programmas «Trans in Form» projektā, aizsākot Elejas parka atjaunošanu. Bez tam šo parku plānots izveidot par Jelgavas novada vasaras kultūras pasākumu norises vietu. «Medema kungs pieļauj, ka varētu atgriezties Latvijā un atsākt dzimtas īpašumu, tostarp Elejas muižas ēku, attīstības projektus. Vēl tad, kad grāfs dzīvoja Latvijā (no 2002. līdz 2004.gadam), viņam bija iecere Elejas muižu atjaunot, lai izveidotu viesnīcu. Šo domu viņš nebūt nav atmetis un joprojām plāno realizēt, paredzot sadarbību ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, piegādātājiem, lai īstenotos iecere viesnīcā nodrošināt ekoēdināšanu,» skaidro Z.Caune. «Turklāt pēc tam, kad Francijas nacionālajā televīzijā demonstrēta viņa uzņemtā filma par Latviju, vietējā sabiedrībā izraisīta plaša rezonanse un interese par Latviju. Grāfs ir gatavs organizēt francūžu tūristu plūsmu uz Latviju, izmitināt viņus Elejas viesnīcā un piedāvāt bioloģiskus lauksaimniecības produktus, kādi Francijā praktiski nav pieejami. Tāpat fon Medems plāno atjaunot arī seno alus brūzi,» pārrunāto atstāsta Z.Caune. Tikšanās laikā Domes priekšsēdētājs Teodoru fon Medemu iepazīstināja arī ar parka sakopšanas un estrādes atjaunošanas projektu, ko īsteno Jelgavas novada pašvaldība. «Viņš ideju par parka sakārtošanu un estrādes izveidi atbalsta,» norāda Z.Caune, piebilstot, ka «iespējams, sākotnēji grāfs bija cerējis iegūt visu parku savā īpašumā, taču pašvaldība šādu variantu nepieļauj, jo parks tomēr ir publiski pieejama vieta gan novada iedzīvotājiem, gan viesiem». Pašvaldības striktā nostāja nav traucējusi pusēm nonākt pie kopsaucēja un jau jūlijā fon Medems ieradīsies Latvijā, lai pārrunātu konkrētas tālākās darbības. Pašvaldība līdz tam laikam plāno noskaidrot visus ar īpašumtiesībām saistītos jautājumus – savulaik biežo īpašnieku maiņu dēļ tie palikuši nesakārtoti. Elejas muižas īpašnieka dzimtas pēctecis plāno piesaistīt ES finansējumu un viņa ieceri atbalsta arī Latvijas mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurācijas speciālists, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.Vēl 2004.gadā grāfs Teodors fon Medems toreizējai Jelgavas rajona Elejas pagasta Padomei norādījis, ka ēku īpašuma tiesību jautājumu nesakārtotības dēļ tuvākajā laikā neuzskata par iespējamu realizēt viesnīcu kompleksa celtniecību savā bijušajā dzimtas īpašumā – Elejas muižā. Jau iepriekš pausts, ka Jelgavas novada pašvaldība īsteno projektu «Trans in Form», kura mērķis ir veicināt lauku teritoriju konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, padarot tās pievilcīgākas dzīvošanai un darbam, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu no šīm teritorijām. Īpaši sarīkotā konferencē tika meklēti veidi, kā parku attīstīt un kādus apskates objektus tajā uzstādīt. Savukārt šobrīd noslēdzies konkurss par parka dendroloģisko inventarizāciju un parka skiču projekta izstrādi. Publiski pieejamā informācija liecina, ka grāfs fon Medems ir pārstāvis dzimtai, kas Latvijā dzīvojusi kopš 13.gadsimta. Kopā ar sievu nodibinot SIA «Medem International», viņš vēlējies īstenot tūrisma projektus, ieguldot līdzekļus savu senču savulaik apdzīvotā reģiona attīstībā.Par Elejas muižuElejas muižu 1753.gadā nopirka grāfs Johans Frīdrihs fon Medems. Viņa meitas Dorotejas laulības ar Kurzemes hercogu Pēteri 1779.gadā deva fon Medemiem Sv.Romas impērijas grāfa titulu un nodrošināja dzimtu ar īpašu stāvokli Kurzemes muižniecības vēsturē. Elejas pili uzcēla 1806.-1810.gadā, tā Latvijas kultūrvēsturē ir nozīmīga kā daudzu izcilu mākslas darbu krātuve. Laikā no 1840. līdz 1860.gadam Elejas muiža kā vienots muižas ansamblis tika uzskatīta par izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Muižas kompleksā ietilpa 19 lielas ēkas, parks, alus brūža komplekss, laidari, staļļi, vēja dzirnavas, ķieģeļu un kaļķu cepļi, dīķu sistēma, pusmuižas, birzes un 1500 hektāri zemes un meža. Elejas muiža gāja bojā 1915.gada jūlijā, kad, krievu karaspēkam atkāpjoties, no 19 ēkām tika nodedzinātas 18. 1925. un 1927. gados izstrādāti atjaunošanas projekti, kas izrādījās pārāk dārgi.1933. gadā tiek pieņemts lēmums pils drupu nojaukšanai.No pils ķieģeļiem uzceltas vairākas ēkas Elejā.Elejas muižas ansamblis ir Latvijas nozīmes kultūras piemineklis. No muižas kompleksa ir atjaunoti viesu un teātra nams, saglabājies tējas namiņš, drupu fragmenti, uzkalniņš un dīķis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”