ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Sestdien «Zemgales Ziņās»: Ministrijai plāns, kā uzlabot ģimenes ārstu darbu; tipogrāfija – eksporta veiksmes stāsts

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2011. gada 8. aprīlis 19:52

1516
Sestdien «Zemgales Ziņās»: Ministrijai plāns, kā uzlabot ģimenes ārstu darbu; tipogrāfija – eksporta veiksmes stāsts

Šovasar Latvijā plānots sākt jaunu darba kvalitātes programmu ģimenes ārstiem. Tai ārsti varēs pievienoties pēc brīvprātības principa un par noteikto kritēriju izpildi saņemt papildu valsts finansējumu – trīs tūkstošus latu gadā.

Veselības ministrija (VM) domā, ka jaunajai programmai varētu pieteikties vairāk nekā puse Latvijā praktizējošo ģimenes ārstu. Jelgavā uzrunātie gan tik optimistiski nav noskaņoti un sola nogaidīt. Naudas glabāšana zeķē – augsts korupcijas risks un vēlme slēpt darījumusPēdējos gados nevis mazinājies, bet audzis Jelgavas un tuvējo novadu valsts amatpersonu ieradums ievērojamas naudas summas glabāt mājās. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie dati, lielākos krājumus skaidrā naudā pērn uzglabājis Jelgavas Domes bezpartejiskais (iepriekš – «Par labu Latviju!») deputāts un uzņēmējs Dainis Liepiņš. Viņa skaidrās naudas krājumi pēdējos gados bijuši aptuveni vienā līmenī, pērn sasniedzot 68,4 tūkstošus latu. Trīs reizes mazāku summu (22,5 tūkstošus latu) glabā Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis, bet Jelgavas novada domnieks (ZZS) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Jelgavas inspektors Uldis Reinbergs glabā 20,9 tūkstošus latu. Jelgavas mājokļu apsaimniekotājs Juris Vidžis pa rokai tur 9500 latu un 10 000 eiro (pirms gada – 7500 latu un 5500 eiro), Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidrā naudā glabā 9000 eiro, bet Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Buividaitis tā uzkrājis 5000 latu (turklāt ievērojamu naudas summu – 85 tūkstošus latu – viņš tur banku kontos). Korupcijas pētniece Inese Voika uzsver – skaidras naudas glabāšanai nav nekādas saistības ar īpašnieku minēto neuzticību bankām. Šim ieradumam ir augsts korupcijas risks, un tas norāda uz personas vēlmi slēpt nelegālus darījumus. Plašāk lasiet sestdienas «Zemgales Ziņās». Tipogrāfija – eksporta veiksmes stāsts Šonedēļ grāmatu mākslas konkursā «Zelta ābele 2010» no 42 nominētajām grāmatām 25 tapušas «Jelgavas tipogrāfijā», un no deviņām nominācijām piecās jelgavnieku iespiestie darbi saņēmuši galveno balvu. «Jelgavas tipogrāfijas» valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis ir viens no retajiem uzņēmējiem, kas skaļi negaužas par augstajiem nodokļiem un darbaspēka trūkumu. Pagājušais gads uzņēmumam bijis ļoti veiksmīgs. Plašāk – sestdienas laikrakstā.   Vija Zelmene: «Vaimanāšana nelīdz, tikai darbs»Viņa domā, ka katram cilvēkam vēlams jau jaunībā vajadzētu atrast savu hobiju. Tad vēlāk būtu ko darīt, kurp attīstīties, kas ir ļoti svarīgi arī veselībai. Ideāli ja hobijs un mūža darbs ir viens un tas pats, kā tas ir viņai pašai. Gadās arī, kad dzīve nogāž zemē un uzliek kāju virsū. Tādas sajūtas Vijai Zelmenei arī ir pazīstamas no jaunības gadiem. Tur gan pie vainas esot bijis pašas maksimālisms. Režisore Vija Zelmene «Ziņām» stāsta par atziņām, kas radušās pārdomājot dzīves lielos jautājumus.Sasvīdušā rokā saspiestā papīrīša vilinājums«Špikošanas prakse Latvijā plaši ieviesās padomju laikā, totalitārajai dzīves kārtībai iznīdējot morāles vērtības, kad negodīgums tika vienādots ar jēdzienu «prot dzīvot»,» pērn rakstīja Spīdolas ģimnāzijas absolvents Mārtiņš Brants, kur pētnieciskais darbs «Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana špikošanā» guva ievērību  pilsētas skolēnu pētniecisko darbu konkursā.  Savukārt 1986. gadā Veterinārmedicīnas fakultātes studente Inese Dūdiņa uzņēma par šo špikošanu īsfilmu, kurā eksaminētāja lomu tēloja profesors Edgars Liepiņš. Galu galā filma kalpoja akadēmiskās vides godīgumam, jo atklāja 15 špikošanas veidus, kas nu kļuva pazīstami. Vairāki aptaujātie pedagogi un skolnieki «Ziņām» stāsta par šo nevēlamo, taču diezgan izplatīto parādību.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 12.aprīļa numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Kategorijas

Kategorijas