ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavnieki par svarīgāko pilsētā atzīst ceļus un sabiedrisko transportu

> www.zz.lv

2011. gada 14. aprīlis 19:46

704
Jelgavnieki par svarīgāko pilsētā atzīst ceļus un sabiedrisko transportu

Vairāk nekā puse jeb 66% iedzīvotāju gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās uzskata, ka dzīvošanas izmaksas ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, lai pilsēta būtu pievilcīga dzīvošanai un strādāšanai, liecina kompānijas «Philips Baltic» pasūtītais pētījums. Taču jelgavniekiem īpaši svarīgs ir sabiedriskais transports un ceļi.

Pētījuma autori min, ka Rīgā otrs būtiskākais faktors ir sabiedriskais transports, ceļi un stāvvietas, arī Jelgavā aktuāla lieta ir sabiedriskais transports, ceļi un stāvvietas, turklāt nepieciešamību uzlabot ceļus, autostāvvietas un sabiedrisko transportu Jelgavas iedzīvotāji ierindojuši kā svarīgāko prioritāti, atstājot pat nepieciešamību samazināt dzīvošanas izmaksas otrajā vietā, ziņo BNS.Saskaņā ar pētījuma datiem liela daļa iedzīvotāju aptaujas pilsētās (80% un vairāk) uzskata, ka āra apgaismojums ir svarīgs gan pilsētvides drošībai, gan arī pilsētas pievilcībai tūristu un pašu iedzīvotāju acīs.Daugavpils, Jelgavas un Liepājas iedzīvotāji pilsētu augstāko potenciālu saskata apkārtējās vides attīstībā, pārējās jomas novērtējot daudz zemāk. Jelgavā jo īpaši atpaliek infrastruktūra - praktiski puse aptaujāto uzskata, ka šajā jomā Jelgavai ir zems potenciāls.Toties visu aptaujāto pilsētu iedzīvotāji ir vienisprātis par to, ka darbavietu radīšanai jābūt pilsētu vadības prioritātei nākamajos divos gados - Daugavpilī tā domā 84%, Jelgavā - 76%, Ventspilī – 75%, Liepājā – 73%, bet Rīgā – 64%. Daugavpils, Jelgavas un Liepājas vadībai nākamās aktualitātes pēc darbavietu radīšanas ir korupcijas samazināšana, sabiedriskā transporta un ceļu uzlabošana, kā arī vietējo uzņēmēju atbalstīšana.Piecu lielo Latvijas pilsētu pētījumā tika aptaujāti iedzīvotāji Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā un Ventspilī. «Philips Baltic» pasūtīto pētījumu veica socioloģisko pētījumu kompānija «SKDS» šogad martā, aptaujājot 1000 iedzīvotājus 18-55 gadu vecumā.