Pērnās zāles dedzinātāji paliek nesodīti

2011. gada 17. aprīlis 08:56

943

Pērnās zāles dedzinātāji paliek nesodīti

Bijušā Jelgavas rajona teritorijā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits tuvojas 30. To skaits ir mazāks nekā pērn šajā laikā, taču tas nav saistīts ar iedzīvotāju apzinīgumu, kopjot savus īpašumus. Tāpat situāciju maz ietekmē sodi, jo tos saņem tikai retais.

«Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērnās zāles ugunsgrēku ir mazāk, jo pavasaris ir vēls, daudzviet vēl ir ūdens,» iemeslus skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko.Kūlas ugunsgrēki pārsvarā notiek vietās, kas nav koptas un apsaimniekotas: «Protams, ne visos gadījumos dedzināšana ir ļaunprātīga – dažkārt par iemeslu var būt arī izmestais izsmēķis vai ugunskurs atpūtas vietā.» Ugunsdzēsēji arī šogad taupības nolūkos kūlas ugunsgrēku dzēšanu veiks pārdomāti. «Ugunsgrēka dzēšanas vadītājs, ierodoties notikuma vietā, izlems - dzēst kūlas ugunsgrēku vai ļaut kūlai nodegt, ja uguns neko neapdraud,» skaidro A.Hroļenko. Jāatgādina, ka par ar kūlas dedzināšanu fiziskās personas var saņemt sodu no divsimts līdz piecsimt latiem vai administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Taču reāli sodi netiek piemēroti, jo vainīgos atrast izdodas reti. «Jelgavas pašvaldības policijā šajā pavasarī informācija par kūlas dedzināšanu ir saņemta divos gadījumos. Tā kā kūlas dedzinātāji netika konstatēti, tiek skaidroti zemes īpašnieki, lai tie tiktu saukti pie atbildības par zemes kopšanas nosacījumu nepildīšanu,» informē policijas sabiedrisko attiecību speciāliste – juriste Sandra Reksce. Viņa teic, ka bieži vien degoša pērnā zāle ir atstāta bez uzraudzības un grūti atrasts, kurš to aizdedzinājis – zemes īpašnieks vai kāds ļaundaris. Taču zemju īpašnieki, kuri nekopj īpašumu, tiek sodīti gan – fiziskām personām sods ir no simt līdz piecsimt latiem. «Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas inspektori sadarbībā ar aģentūras «Pilsētsaimniecība» speciālistiem ir apzinājuši nekoptos īpašumus, kur pastāv kūlas degšanas iespējas. Ar šo īpašumu īpašniekiem tiek veiktas preventīvas pārrunas, lai viņi maksimāli īsākā laikā sakoptu savus īpašumus,» atklāj S. Reksce.Savukārt «Sadales tīkls» atgādina, ka kūlas ugunsgrēkos vieš arī elektrolīniju balsti. Tiem aizdegoties, rodas apdraudējums elektrolīnijai visā tās garumā, tādēļ šādos gadījumos uzstādītā automātiskā līniju aizsardzības sistēma atslēdz elektroenerģijas piegādi lietotājiem, kuru elektroapgādi šī līnija nodrošina.

ZZ.lv ARHĪVS

Pērnās zāles dedzinātāji paliek nesodīti

Kategorijas