ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavnieki – trešie kūlas dedzinātāju «topā»

Gaļina Stubailova

2011. gada 20. aprīlis 10:28

698
Jelgavnieki – trešie kūlas dedzinātāju «topā»

Zemgales reģionā šogad ir visvairāk kūlas ugunsgrēku, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Jelgavā un ap pilsētu līdz 19.aprīlim bija reģistrēts trešais lielākais pērnās zāles ugunsgrēku skaits valstī.

Ugunsgrēku dzēšanai VUGD Jelgavas daļa, Kalnciema un Elejas posteņi aprīlī (līdz 19.aprīlim) iztērējuši dīzeļdegvielu 291,99 latu apmērā, zz.lv informē VUGD pārstāve Inga Vetere. Martā šī summa bija 24,22 lati.Līdz 19.aprīlim ap Rīgu reģistrēti 95 kūlas ugunsgrēki, Daugavpilī – 94, bet ap Jelgavu – 39 kūlas ugunsgrēki. Puse – 20 – reģistrēti pilsētas teritorijā.Pērnās zāles dedzināšana ir ne vien drauds cilvēku drošībai un īpašumiem, bet nodara arī būtisku kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un iznīcina Latvijas dabas vērtības. Ir aplami arī sabiedrībā valdošie mīti par kūlas dedzināšanas nenozīmību un šīs tradīcijas izcelsmi, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paziņojumā.Tuvojoties Lieldienu brīvdienām un iestājoties arvien pavasarīgākiem laika apstākļiem, ministsr raimonds Vējonis ir uzdevis Vides valsts dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei pastiprināti kontrolēt pārkāpējus, lai kopīgiem spēkiem varētu mazināt kūlas ugunsgrēku iespējamību.Savukārt Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Muntis Auns skaidro, ka vecās zāles dedzināšanai nav saistības ar latviešu tradīcijām, jo senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju paraža. Turklāt bieži vien tiek minēts, ka zāles pat trūcis, kur nu vēl tā ir dedzināta. «Daudzi to jauc ar līduma līšanu, kam arī bija tikai ļoti īslaicīgs rezultāts,» piebilst M.Auns.