Lai fitoncīdi danco apkārt

2011. gada 9. maijs 10:18

2400

Ķiplokiem bieži vien atrod vietu starp zemeņu rindām, taupot vietu dārzā un nemaz neapzinoties, ka ar spēcīgo smaržu tie ir lieli palīgi cīņā pret ogulāju ziedu dūrēju...

Kaut mūsu valstī nav veikti oficiāli pētījumi par to, kā augi, sēti un stādīti blakus, cits citam palīdz vai traucē, tomēr pieredzējuši dārznieki nešauboties apstiprina, ka dārzāji var būt gan labākie draugi, gan lielākie ienaidnieki. Augu saderība kā bonussAugšanas apstākļi un konkrētu sugu prasības ir galvenie faktori, kas nosaka augu bioloģisko saderību, skaidro bioloģiskās augkopības un dārzkopības pētniece Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta asistente Marta Liepniece. Saknes, lapas, ziedi un augļi – visas četras auga daļas – saņem savas barības vielas, un katrai daļai ir savas iegribas par gaismas, temperatūras, mitruma daudzumu. Blakus sējot un stādot augus ar līdzīgām prasībām, tie cits citam var būt lieliski palīgi īstenot augu galveno misiju – briedināt iespējami lielāku ražu, kas pašiem augiem ir vēlme turpināt sugu, bet cilvēkam – iegūt vairāk galdā liekamu labumu. Domāt par augu savstarpējo saderību gan jāsāk tikai tad, kad nodrošinātas pamatvajadzības – atbilstošs augsnes tips un augšanas apstākļi. «Augu draudzēšanās jau ir kā bonusiņš, kas daļēji var aizvietot ķimikāliju lietošanu,» skaidro M.Liepniece. Augi var būt konkurenti gan fiziski, cits citu ietekmējot ar sakņu sistēmu un virszemes daļu, gan netaustāmi, jo katrs ap sevi veido savu biolauku. Aizvilina kukaiņusNeba velti jau mūsu senči ir konstatējuši, ka jaunā mēnesī ieteicams sēt un stādīt tos augus, kuru vērtīgākā daļa slejas augšup, virs augsnes, savukārt vecā mēnesī laiks pievērsties tiem, kam pumpuru rosība lielāku labumu dod zem zemes. Pavisam bez ražas nepaliks, ja burkānus iesēs vecā mēnesī, taču labāk, ja augs vairāk spēku patērē oranžās daļas veidošanai, nevis «visu izdzīs lakstos». Nebūs jau arī tā, ka galīgi nonīks, ja burkāniem blakus neaugs sīpoli, mierina M.Liepniece, taču dārzniekam mazāk rūpju, ja tuvākie kaimiņi sīpoli tomēr būs. Abu dārzeņu ienaidnieces ir mušiņas, kas izlido vienā laikā – maija beigās. Burkānu mušas pēcteči kāpuri mielojas ar jaunajiem dzinumiem, tādēļ svarīgi, lai maija beigās šie dārzeņi vai nu jau labi paaugušies, vai arī vēl nemaz nav sadīguši, jo kaitēkļi vieglāk tiks galā ar nenobriedušiem, novājinātiem un traumētiem dzinumiem. Tomēr arī izrādās, ka burkānu mušai nepatīk sīpolu smarža, bet sīpolu mušiņa apjūk burkānu tuvumā. Bioloģiskās dārzkopības pētniece skaidro, ka lielākoties kaitēkļi nevis «viebjas» no kāda garšauga spēcīgajiem aromātiem, kas rodas no ēteriskajām eļļām, bet gan «apmaldās» upura meklējumos. Piemēram, kaņepēm un koriandram ir ārkārtīgi stipra smarža, kas kāpostu baltenim sajauc pēdas, jo tas vairs nejūt kāpostu aromātu un nespēj atrast lapas, uz kurām nolaisties un sadēt oliņas. «Tad tas baltenis labāk lido tālāk un meklē citus kāpostus,» smaida M.Liepniece.

ZZ.lv ARHĪVS

Lai fitoncīdi danco apkārt

Kategorijas