ZZ.lv ARHĪVS

Pilsētnieki: vai Pasta sala būs pieejama bērniem, kas notiks ar airēšanas bāzi, vai izcirtīs visus kokus?

Edgars Kupčs

2011. gada 2. jūnijs 21:20

1956
Pilsētnieki: vai Pasta sala būs pieejama bērniem, kas notiks ar airēšanas bāzi, vai izcirtīs visus kokus?

Pasta salas attīstības projekta sabiedriskajā apspriešanā, kurā ceturtdienas vakarā piedalījās vien pārdesmit interesentu, nemanīja krasi noraidošu attieksmi pret pašvaldības ieceri salu veidot kā atpūtas un sportošanas zonu, tomēr dažas iebildes iedzīvotāji izteica. Pilsētnieki bažījas, ka salas uzbēršanas dēļ postā aizies vēl atstātie daži koki, ka neapdomīgi uz salas veidot florbola laukumu, ka peldvieta būs nedroša un ka pie salas nevarēs pietauvot jahtas.

Pasta salas attīstības vīzijas, kas nu jau tiek realizēta tehniskajā projektā, sabiedriskajā apspriešanā piedalījās Jelgavas Domes vadība, pašvaldības iestāžu un aģentūru vadītāji, kā arī pāris desmitu pilsētnieku, lielākoties studenti un tie, kas piedalījušies gada sākumā pašvaldības izsludinātajā metu konkursā. Jelgavas mērs Andris Rāviņš klātesošajiem teica, ka vasarā Jelgavu pamet studenti un pilsēta «paliek pustukša», tādēļ izklaides nozaru uzņēmējiem «tā ir sāpīga lieta». Pašlaik skats no jaunās promenādes uz Pasta salu neesot tas glītākais, tādēļ līdz ar tās pārveidošanu par atpūtas vietu tiks iegūta ne vien sakārtota vieta, bet tā būs arī iespēja piesaistīt Jelgavai atpūtniekus. «Izmantojot unikālo situāciju, ka pilsētas centrā ir divas salas, divas upes un četras krastmalas, iegūsim skaistu vietu, kas patiks ne tikai pilsētniekiem, bet arī viesiem,» izteicās A.Rāviņš. Viņš atzina, ka sakārtotais Uzvaras parks nav tas piemērotākais ledus un smilšu skulptūru festivālu rīkošanai, bet Pasta sala «būtu vienkārši fantastiska vieta, kur šīs lietas baudīt». Pasta salas attīstības meta autors Vents Grietēns salu nodēvēja par ģimenes atpūtas vietu. Salai būšot plašas un dinamiskas izmantošanas iespējas. Kā ziņots, Pasta salu plānots veidot kā atpūtas un dažādu brīvdabas pasākumu norises vietu. To nosacīti varēs dalīt divās daļās – kultūras pasākumu norises daļā un aktīvās atpūtas zonā. Kultūras pasākumu norises daļā paredzēts izvietot amfiteātra tipa estrādi ar apmēram 1100 sēdvietām, izveidot laukumus Ledus un Smilšu skulptūru festivālu norisēm.Mēra un arhitekta viedoklim sanākušie kopumā neiebilda. Taču kāda jelgavniece bija noraizējusies, vai Pasta salā tāpat kā citos sakārtotajos objektos netiks izcirsti visi jau lielie koki. V.Grietēns mierināja, ka daļa koku tiks atstāti – tie paliks Pasta salas sākumā, kā arī dienvidu galā, kur parkam līdzīgā vidē domāts iekārtot bērnu rotaļu laukumus. Jelgavniece teica, ka viņai kā trīs bērnu mātei ir raizes, vai bērni tik tālos laukumus maz varēs izmantot, jo garais ceļš mazuļus nogurdinās un mazie nespēs tik tālu kājām aiziet. Arhitekts V.Grietēns uz to atbildēja ar repliku, ka viņam ir pieci bērni, tādēļ izprot viņas bažas. Neliels bērnu rotaļu laukums tikšot veidots arī salas sākumā, savukārt veselīgs dzīvesveids mudināšot ģimenes mērot kilometriem garo gājēju celiņu līdz salas dienvidu galam, kur būs dabas izzinoši rotaļu laukumi. Salas tālākajā galā būs aktīvās atpūtas iespējas – tiks ierīkoti vairāki spēļu laukumi pludmales volejbolam un futbolam, kā arī laukums, kas vasarā kalpotu kā florbola, bet ziemā – kā hokeja spēlei. Salā tiks iekārtoti gājēju, riteņbraucēju un ziemā – slēpotāju celiņi ar kopējo garumu trīs kilometri. Klātesošie jautāja, vai florbola laukums būs pietiekami noslogots, jo citās pilsētās redzēti un plaši tiek izmantoti brīvdabas volejbola un futbola laukumi, savukārt florbols nav manīts. Uz to A.Rāviņš teica, ka Jelgavā «sagribēsies» spēlēt florbolu, savukārt, ja piekrišanas nebūs, «pārbūvēsim» citam pielietojumam.  Lai sala neapplūstu, to no visām pusēm ieskaus četrus līdz četrarpus metru augsts dambis, uz kura būs celiņi, savukārt estrāde, sporta un bērnu laukumi būs veidoti ielejā. Kāda jelgavniece bažījās, vai ielejās necietīs koki, jo izjaukta to dabiskā vide. Arhitekts solīja, ka ap kokiem uzbērums nebūšot tik augsts. Diskusijas raisīja attīstības vīzijai ārpusē palikusī airēšanas bāze, kur gadu desmitiem tiek apmācīti un trenēti jelgavnieku bērni. Mērs teica, ka tas ir privātīpašums, turklāt pastāvot valsts «uzstādījums, ka ES naudas izlietojumā sports vienkārši nedrīkst parādīties». Tādējādi pašvaldība nevarot attīstīt tai nepiederošu īpašumu. Tāpat tika izteiktas bažas, vai pašvaldība spēs uzturēt kārtējo jauno objektu, jo, piemēram, Uzvaras parkā esot nesakoptas dobes. Šīs raizes gan pašvaldības pārstāvji nekomentēja. Kāds jaunietis sacīja, ka bērnu laukumi būs izvietoti salas galā, no kura paveras atbaidošs skats uz cietumu, kur uz mūžu ieslodzīti valsts smagāko noziegumu paveicēji. V.Grietēns teica, ka bērnu raudzīšanos uz vecajām būvēm ar izsistajiem stikliem novērsīšot salā palikušie lielie koki. Arhitekts un pašvaldība nespēja pēc būtības atbildēt, kā nodrošinās peldētāju drošību, ņemot vērā, ka jaunā pludmale Pasta salā būs tieši pretī jau iekārtotās promenādes peldētavai. Jaunietis izteica pieļāvumu, ka pārgalvji gribēs peldēt pāri Lielupei, tāpēc draud izvērsties situācijas, ka apdraudējuma gadījumā tādus minstināsies glābt viena un otra krasta glābēji. «Abās pusēs būs glābēji, bet vidu neviens neuzraudzīs!» teica interesents. Savukārt arhitekts V.Grietēns sacīja – neviens normatīvs neliedz vienu otrai pretī iekārtot peldvietu, savukārt personas, kas vecākas par 18 gadiem, pašas atbildīgas par sevi. Kāds kungs izteicās, ka vismaz trešā vai ceturtā daļa apmeklētāju tāpat kā tagad promenādē arī Pasta salā būšot suņi, tāpēc jautāja, vai padomāts arī par to labierīcībām. Atkritumu urnas gan būšot, turklāt tās tāpat kā soli nebūšot smalkas un elegantas, sacīja V.Grietēns. Soli būšot laivas formā no masīvkoka, stiprināti uz akmeņu krāvuma. Tādējādi pasargāšot no vandaļiem. Salā būšot arī videonovērošana, tādēļ policija varēšot strauji reaģēt. Arī bērnu laukumā «nebūs kārdinošu elementu, ko gribētos nest uz mājām». Lai gan nelielu laivu piestātne salas sākumā būs, lielākas jahtas, kuterus un airu laivas pie Pasta salas pietauvot nebūs iespējams. A.Rāviņš sacīja, ka tāda iespēja būs J.Čakstes bulvāra malā pilsētas centra pusē, bet «sala ir domāta atpūtai».Jāatgādina, ka Pasta salas attīstības projektu pašvaldība iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ERAF līdzfinansējuma piesaistīšanai. Tiek plānots, ka Pasta salas labiekārtošana varētu sākties 2012. gadā. Pašvaldība domā, ka sala jaunā veidolā būs pieejama jau 2012. gada rudenī vai 2013. gada vasarā. Darbi varētu izmaksāt līdz diviem miljoniem latu.